Dienas prieciņi - August 18th, 2010

Inese laukos dzīvos visu šo nedēlu un viņas vēlme darboties ir lipīga - šodiem visas mazmeitiņas sēdēja zālītē pie ābeles un taisīja babai lupatu sedziņu - mēs ar Vitu taisījām sloksnītes, bet Inese tamborēja. Tagad jau aplis ir visai liels un izskatās dikti jauki.
Un vēl mēs šodien novācām sīpolus, un es trenējos mest nažus. Man sanāk aizvien labāk, būs jāsāk tēmēt uz tomātiem virs citu galvām. Un mājā jau no pusastoņiem bija Anna - Vitas kārtējā draudzenīte, nesaprotu, kā cilvēks var tik agri celties un vēl ciemos braukt!
Vēl mēs šodien palielinājām slodzi un noskrējām 46 minūtes Istalsnas virzienā un izpētījām Meža kapus. Tādi dīvaini un maziņi. Mūsu plāns šobrīd ir paskriet visos virzienos, jo ir pagalam stulbi tur dzīvot, bet nezināt, kurp ved ceļi.
Kad atgriezāmies, Inese bija sataisījusi ļoti gardas sāļās pankūkas ar biezpienu, tomātiem, zaļumiem, ķiplokiem un sīpoliem. Man patīk, ja mājā ir kāds, kam patīk gatavot un es ceru, ka kādudien es arī tā darīšu (iegaumē recepti!).
Rīt mums ekskursija, bet es pat nezinu uz kurieni! Pīters izgādāja...

Man gan vajadzēja to lasīt franciski, bet Vita to nezin kāpēc bija izņēmusi no bibliotēkas un es nenoturējos. Tā tēma laikam ir dikti populāra - vai kurtizānes spēj mīlēt? Mulenrūžā tak bija tas pats un arī vēl kaut kur, tagad nevaru atcerēties. Bet nu šai grāmatai noteikti ir lielākas tiesības uz pirmavota statusu. Galvenā varone ir Margerita Gotjē un viņas mīļotais - Armāns Divāls, abi tādi nelaimīgi Romeo un Džuljeta, kuriem ļaunie apstākļi un radinieki neļāva būt kopā. Un vēl interesanti, tas kā franču aristokrātija dzīvojusi, viena pati kurtizāne, ko uztur tikai mīļākie, gadā tērē simts tūkstošus franku un mazāk nespēj. Vispār, neviens nedrīkst tērēt mazāk, kā viņa līdzekļi atļauj, tikai vairāk, savādāk apkārtējie sāks smieties, ka nabadziņš bankrotējis. Bet nu vispār, jauka, romantiska grāmatiņa par mīlestību.