Dienasgrāmata

https://www.youtube.com/watch?v=NcDVmsRxA_g


Video par to, ka draudzības izveidojas, ja ar cilvēku runā vai veic kopā aktivitātes vismaz 80 stundu. Vīriešiem ir svarīgas kopīgas lietas, sievietēm - sarunas par dzīvi.

Taču pēc tam šīs draudzības ir jānotur, ar cilvēku uzturot kontaktu vismaz pusstundu mēnesī.

Pēc tam tur ir par to, ka pieaugušo draudzības nozīmē maksu par bāriem, restorāniem, koncerta biļetēm utt.

Laiks, kad varēja divatā aiziet pasēdēt parkā un kopā ēst auzu cepumus un dzert no termosiem tēju, esot pagājis. Tā 40 gadnieki vai 50 gadnieki vairs nedarot.

***

Kad man bija 20 gadu, es šo sāku pamanīt. Citi studēja un strādāja uz pusslodzi. Varēja atļauties sēdēt kafejnīcās ar kafiju un bulciņu.

Man savu ienākumu nebija, tāpēc daži kontakti, kas bija no vidusskolas laikiem, pazuda. Citiem bija auto, man nebija.

24 gadu vecumā es sāku pasniegt privātstundas par diviem latiem stundā. Pēc tam par 5 eiro stundā. Ar to varēja knapi nosegt ceļa izdevumus un ēšanas izdevumus,
kamēr aizbraucu uz privātskolnieka mājām turp un atpakaļ.

Bieži vien bija tā, ka cilvēku aicināt uz mājām dzert tēju bija pāragri, jo it kā tikko iepazītus cilvēkus, ar ko kopā tikai kādas 10-20 stundas
pavadītas, nebija pieņemts aicināt ciemos.

Vēl bija tas, ka es nedzēru ne alkoholu, ne kafiju. Arī tas apgrūtināja draudzēšanos.


***

Vairākas sarakstes, sākumā draugiem.lv, tad ankh.lv, pārvērtās par īsām tikšanās reizēm. Taču liela daļa jauniešu, kas klausījās smago mūziku,
dzēra alu vai vīnu, tāpēc es jutos ārpus tā.

***

Tomēr ir arī labs gadījums, ka es vidusskolā iedraudzējos ar klasesbiedru, jo viņš lasīja gudras grāmatas un arī laboja datorus, tāpāt kā es, un
mēs pēc stundām vienkārši vazājāmies pa Rīgu un pļāpājām. Bija interesanti. Tā draudzība ir izturējusi 20 gadus, jo mēs 10.klasē ļoti daudz laika pavadījām kopā.

Kā arī es pie viņa bieži gāju ciemos, jo viņš dzīvoja 20 minūšu attālumā no manis.

***

Tomēr agrajā jaunībā dažādas ideoloģijas daudz ko noteica. Sākumā es noteikti sevi pieskaitīju metālistiem, šahistiem un tai grupai, ko angliski sauc "nerds".

Pēc tam es atbalstīju LGBT, darbojos nevalstiskās organizācijās. Pēc tam darbojos meditāciju centrā. Tagad darbojos šautriņu mešanas klubā.

***


Tomēr draudzības ar katru desmitgadi palikušas aizvien dārgākas. Mani draugi, tie cilvēki, kas zina no galvas manus dzimšanas un vārda dienas datumus, pārsvarā dzīvo
citās Latvijas pilsētās vai pat valstīs.

Tāpēc sarūpēt iespēju satikties kaut uz pusstundu mēnesī, tas prasa plānošanu nedēļām vai pat mēnesi uz priekšu.

Ar trim draugiem man ir noruna, ka mēs uz dzimšanas dienām dāvinām viens otram kaut ko. Tā kā trīs reizes gadā es dāvinu kaut ko, manā dzimšanas dienā
es saņemu sev kaut ko. Viņi zina, kas man ir vajadzīgs, tāpēc tā ir tāda draudzīga naudas aprite.

Pat ja ir atšķirība, jo no mums četriem divi strādā izglītībā, viena par inženieri un otra ārzemju kompānijas Latvijas filiālē.


***

Interneta draudzības es kādreiz uzskatīju par draudzībām, taču pēdējā piecgadē, pēc COVID, katrs cilvēks, kas nav dzīvē satikts pusgadu, man skaitās ex-paziņa, par ko vairs
nav informācijas. Cilvēki neatbild uz ziņām, jo viņiem tas nav svarīgi, ja nav kopīgu pasākumu, kopīgu koncertu, kino un ballīšu.

Un es esmu pārstājis uz to reaģēt. Pat ja dažreiz ir sentiments, ka "tādas foršas sarunas bija!".

***

Vispār jau runā, ka ap 55 gadu vecumu otrie bērni ir izauguši, sākuši dzīvot atsevišķi, un pieaugušajiem atkal ir vairāk laika sev.

Kad man būs 55, noteikti uzrakstīšu par to savā blogā, vai mani vienaudži beidzot ir palaiduši visus bērnus pasaulē.

Latvijā bērnus uzturēt kļūst aizvien dārgāk.
Tāpēc otrie bērni dzimst aizvien vēlāk mūsdienās.

Klausos, Dr. Irbe saka ka Stambulas konvencija esot antinatālistiska, t.i. pret dzimstību.

Man kaut kas mentāli aizķērās - pasākums kas ir vērsts uz vardarbības pret sievietēm novēršanu [vienalga cik tas ir praksē efektīvs] nekā nevar būt PRET dzimstību, loģika saka ka sievietes kuras nesit un pret kurām visādi citādi izturas labi biežāk pieņem lēmumu kļūt par mātēm. Jeb es kaut ko jaucu?

Hm, uuuuuun okej tas es zinu kaut ko kas ir PAR dzimstību. Tā ir Putina politika:

//Vladimir Putin’s policy on childbirth focuses on aggressive financial incentives, traditional values promotion, and legal restrictions against childlessness to reverse Russia's severe demographic decline//

https://theconversation.com/russia-is-paying-schoolgirls-to-have-babies-why-is-pronatalism-on-the-rise-around-the-world-258979

https://www.bbc.com/news/world-europe-51120165

https://www.reuters.com/world/europe/russia-battling-birth-rate-dip-is-working-child-free-ideology-ban-says-putin-2024-09-24/

P.S. kā mēs zinām teiciens sit tātad mīl nāk no tā paša reģiona.

vajag mācīties no Burkina-Faso valdības un prezidenta Ibrahima Traorē:

Burkina Faso pagaidu prezidents Ibrahims Traorē (Ibrahim Traoré) nav noskaņots pret islāmu kā tādu (viņš pats ir musulmanis), bet gan stingri vēršas pret reliģisko ekstrēmismu un mēģinājumiem valstī ieviest Šariata likumus.

2026 gada jūlijā Traorē valdība ir ieviesusi stingrākus mērus: Noraidīti Šariata likumi:

Prezidents publiski paziņoja, ka Burkina Faso paliks sekulāra valsts un Šariata tiesību sistēma tajā nekad netiks ieviesta.

Cīņa pret radikālismu: Tika pieņemts jauns Reliģiskās brīvības likums, lai apkarotu ekstrēmisma izplatību un aizliegtu naidu kurinošus sprediķus mošejās.

Ārvalstu ietekmes ierobežošana: Traorē noraidīja Saūda Arābijas piedāvājumu uzbūvēt 200 mošejas, aicinot tā vietā investēt skolās un slimnīcās. Viņš arī paziņoja par plāniem atsaukt studentus, kas ārvalstīs studē islāma tiesības, uzsverot, ka valstij ir vajadzīgas praktiskas un tehnoloģiskas zināšanas.

You don't have the right, O you don't have the right.

https://static1.squarespace.com/static/6810978a41bbc42489eafa81/t/6a314bb1151e511944bd4421/1781615537601/The+Rape+Gang+Inquiry+Report.pdf?fbclid=IwY2xjawTNx3JleHRuA2FlbQIxMABicmlkETBZUkhiM1ZxVkxYMDZLbGdCc3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHr1iBovpqsJlJOdj8WG3FElqEsrXtfpJ7Xb0F20KsXGw3DG8CuZ55CNcuP2b_aem_O83CAa3FhC12NLVrENI-Tw

Karpa ir tāda kā cūka. Je suis celibateur.

Šodien visu dienu pavadu ar cilvēkiem runājot par šiem diviem gadījumiem. Lielākoties ārzemniekiem, dažādos forumos. Taču arī ar vienu latviešu juristu parunāju,
kā 49.vidusskolā līdzīgs gadījums tika atrisināts pirms 4 gadiem. Toreiz vecāki saliedējās un izdarīja spiedienu uz bērna vecākiem.

"Hello.

I want to talk about predators in school system. In Europe, Latvia, where I live and work we have a law that primary education is obligatory. You can't expel a kid for bad behavior anymore. So during this year I have got to know two cases.

One - a 7th grader was disrupting the class by walking in classroom. He also talked over teacher and didn't obey anyone. He is 13 years old and also has a criminal record for using pepper spray just to piss people off and see their reaction when they are in pain. One day he had a particularly bad day and decided to throw things into his math teacher's face. Math teacher gave dean an ultimatum that she will quit the job if she isn't given a different class. This teacher had worked there for 2 years already before meeting this predator, so she had a ground to base her ultimatum on. Dean complied. But the boy will continue to terrorize his next teacher.

In another school, same area, there is a 5th grader, also a boy, who loves to mock his English class teachers. Maybe he doesn't like English as a language, maybe he mocks any young woman teacher.

Anyway, my friend's daughter is in the same class as him and says her English teachers quit the job 3 times per year. So it seems this predator is very successful at terrorizing young teachers. The girl says that the result is that whole class has bad marks in several subjects, because teachers get bullied by this boy and while school searches for next teacher, they have no teacher at all.

Some examples of his (11 year old boy) verbal abuse "You look especially fat today, Ms. Sunshine, did you have a birthday yesterday?" "You don't know how to teach, do you even have children yourself?" etc.

In this case, the teachers don't have ground/power for ultimatums so they just leave, because admins expect them to be psychiatry specialists and deal with the boy.

Conclusion is clear - although there is a child diagnosis of Callous-unemotional traits, not enough children are given it. And there are no measures to take if the bullying is emotional. We have had cases in Latvia where teachers get stabbed by schizophrenic children and then they can be made to move schools, but I'm talking strictly about verbal abuse of teacher in both cases.

Moms and Dads of this forum, deans and teachers, admins, please share, what is your country and how does your country's education system deal with young sadists who enjoy tears of young teachers?"

Te ir tabula ar pārskatu kurās valstīs un teritorijās ir likumi par tā sacuamo zaimošanu vai ar to saistīti

https://www.ibanet.org/document?id=Global-Blasphemy-Laws-Table

Tātad - kur ir saglabājušās problēmas.

Kā jau varēja sagaidīt, vislielākās problēmas ir ar šariatu, t.i. islāmu.

The death penalty for blasphemy is legally enforced in at least six countries: Pakistan, Iran, Afghanistan, Brunei, Mauritania, and Saudi Arabia. In these nations, blasphemy is viewed as a severe capital offense, and in several instances, it carries a mandatory death sentence under strict interpretations of Islamic law.

OK, man tikai ienāca prātā ka tad jau Telosam arī jāpiedalās protestā jo tas tāpat ir nevalstisks, tāpat gribēja no KKF naudu, nedabūja

https://satori.lv/article/pie-brivibas-pieminekla-notiks-protests-pret-versanos-pret-pilsonisko-sabiedribu?fbclid=IwY2xjawTMqCZleHRuA2FlbQIxMQBzcnRjBmFwcF9pZBAyMjIwMzkxNzg4MjAwODkyAAEefqZ8qZyAyXq8QemEEpDU4F6UWPu4K9Lx94BieYMl74UQx-kblBG2jGnq8wE_aem_1wQFRNA9wRy0hL_-b-nZ0w

Un šajā sakarā jautājums - kāpēc kad runā par nevalstiskām organizācijām, tad redzam pārsvarā kreisi - sociālistiski - postmoderniskas ievirzes biedrības un organizācijas, kur tad ir tās kas pārstāvētu citas politiskā spektra daļas vai vispār būtu ortogonālas šim spektram?

arī ir ilustratīvs

https://en.wikipedia.org/wiki/Asia_Bibi_blasphemy_case

OK, cilvēku izdevās izglābt bet gubernators kurš viņua izstāvēja tika nogalināts atentātā.

Protams viss nav bezcerīgi, plaša starptautiska rezonanse, rezultāti.

Bet šis arī ilustrē problēmas ar islāmu.

Islāms rada sistēmiskas problēmas.

Video nosaukums “Plēsoņas varas struktūrās, kā tie slēpjas mūsu acu priekšā”

https://www.youtube.com/watch?v=fwYVzICB5rE&t

Šis video, kā varētu teikt, ir obligātā literatūra, lai saprastu, kā strādā super plēsoņu prāts. Tajā dāma prezentē savu monogrāfiju šajā jautājumā. Viņa 5 gadu laikā veikusi grandiozu pētījumu par plēsoņām (viņa lieto tieši šo vārdu), to izturēšanās veidu. Viņa ir savākusi upuru liecības, plēsoņu darba kolēģu liecības un citus datus.

Gan Eiropā, gan Amerikā psihiatrijā ir tāda situācija, ka psihiatrijas rokasgrāmatās DSM un ICD ir apraksti par psihopātiem, kas ir vāji funkcionējoši. Tas nozīmē, ka viņiem nav impulsu kontroles, viņi nav spējīgi izkalkulēt, kura darbība novedīs viņus pie cietumsoda. Viņiem, tāpat kā augsti funkcionējošajiem plēsoņām, nav empātijas, nav tieksmes uz laimi, tieksmes meklēt draugus un domubiedrus. Šī grupa nonāk cietumos un saņem psihopātijas vai antisociālās personības traucējumu diagnozi.

Taču aprakstu par augsti funkcionējošajiem plēsoņām psihiatrijas rokasgrāmatās nav. Pat ja kādu no šīs grupas pieķer manipulācijās, melos, šantāžā, iebiedēšanā, smadzeņu skalošanā, tad viņiem uzliek diagnozi, kas nav saistīta ar psihopātiju. Piemēram, robežstāvokļa personības traucējumi.
Monogrāfijas autore pati ir ārste, tāpēc ir saskārusies ar to, ka pašu psihiatrijas vadītāju vidē daudzās valstīs ir plēsoņas, kas ir ieinteresētas, lai nebūtu tik viegli atpazīt viņu rīcību.

Pamata dzinuļi plēsoņām ir kontrole, sadisms, atriebība. Ir arī grupa, kura ir alkatīga, jo apzinās, ka liela nauda bieži vien dod lielu kontroli. Viņiem ir cita smadzeņu struktūra, un viņi nejūt bailes. Viņu mazie prieciņi var būt kādu parasto, mazo cilvēku novest līdz pašnāvībai vai sajukšanai prātā. Tā kā viņiem nav baiļu, tad viņiem arī nav kauna. Tāpēc viņi var veikt pilnīgi nenormālas darbības (no parastā cilvēka viedokļa), lai tikai iegūtu informāciju par savu upuri no tā sievas/vīra, radiniekiem vai darba biedriem.

Viņu taktika ir spēja šarmēt, pārliecināt, iedvest, melot pārliecinoši. Tad, kad otrs ir piekritis kaut kam praktiskam – kopējam bērnam, laulībai, biznesam vai kam citam, tikai tad plēsoņa parāda savu īsto seju. Spēja apburt un aplidot, solīt pilis un kādu laiku tās arī sagādāt, plēsoņām ir dabiska, un viņi šādu fasādi var uzturēt pat daudzus mēnešus, kamēr panāk, ka otrs notic šai “vilks aitas ādā” darbībai.

Plēsoņas izvēlas upurus, kuri ir izolēti vai garā vāji. Tos, kas tikko iebraukuši valstī, un ir bez ģimenes. Tos, kas ir finansiālās grūtībās. Tos, kam ir zems pašvērtējums. Tomēr ir arī
Plēsoņu grupa, kura gūst īpašu prieku salauzt it kā relatīvi stabilus cilvēkus.
Plēsoņām patīk strādāt darba vietās, kur ir iespēja iegūt lielu kontroli un autoritāti. Bizness, medicīna, reliģija, izglītība.

Grāmatas autore uzskata, ka Epšteina failu publiskošana ir klajš elites jautājums tautai, vai tauta spēj iemācīties atpazīt plēsoņas, vai spēj nodrošināt izglītību saviem bērniem, kas tos pasargātu, vai spēj izdarīt jebko. Tāpēc autores pašas misija ir izglītot parastos cilvēkus, kas vēl nav cietuši no augsti funkcionējošiem plēsoņām, lai tie spētu atpazīt šādu plēsoņu rīcības un domāšanas veidu attiecībā uz saviem mīļajiem un tuvajiem.

Tā kā plēsoņu domu gājiens ir pilnīgi necilvēcisks no parastā cilvēka skatpunkta, tad daudzi netic, ka plēsoņas un super plēsoņas ir nevis tikai miljardieru vidē, bet arī tepat, viņu valstī - slimnīcās, ministrijās, partijās, skolās, ģimenes ārstu praksēs.

Gan ASV, gan Eiropā, parastie cilvēki nav informēti, ka sadisms, bieži vien, nenozīmē seksuālu perversiju, bet gan psiholoģisku manipulāciju, kuras rezultātā sadists gūst baudu par to, ka var izlemt/ietekmēt citu cilvēku likteņus.

Tajā pat laikā Eiropā ir novērota tendence, ka izvarotājiem piešķir aizvien maigākus cietumsodus, un recidīvisti tiek apcietināti atkal un atkal, jo tas izlaiž ārā, kamēr tie kādu nenogalina. Plēsoņas paļaujas, ka izvarošanu nav viegli pierādīt. Nesen Latvijā bija kuriozs, kur vīrietis apgalvoja, ka desmitgadīga meitene ir pati devusi piekrišanu.

Autore ir pamanījusi, ka Parīzes olimpisko spēļu laikā kāda kompānija rādīja pa TV reklāmu, kur salīdzināja plēsoņas (no savvaļas) ar sportistiem. Citiem vārdiem sakot, šī kompānija glorificēja cilvēkus, kam nav empātijas, kas cīnās līdz uzvarai, pārspēj citus visiem līdzekļiem. Viņa saka, ka pēdējo 2 gadu laikā plēsoņu atklātība sabiedriskajos mēdijos ir biedējoša. Ja kādreiz tika uzturēta fasāde, tad tagad plēsoņas ir aizvien nekaunīgākas.

Viņa arī piemin politiķu vēlmi dažās Eiropas valstīs legalizēt seksu ar pusaudžiem, samazinot vecumu, no kura mazgadīgais var dot piekrišanu aktam.
Šeit jāmin, ka, tā kā plēsoņām nav empātijas, morāles, tad viņu seksuālā orientācija nav ieliekama kādā rāmī – patīk savs vai pretējais dzimums. Viņiem seksualitāte saistās ar dominēšanu, un viņiem, bieži vien, ir vienalga, pār ko dominēt, ka tikai šī dominēšana sagādā baudu.

Šajā video arī tiek pieminētas grāmatas par Lielbritānijas okulto vēsturi, un to, ka Alisters Kroulijs vēlējās, lai “piekrišanas vecums” tiktu samazināts līdz 4 gadiem. “Interesantā” kārtā, Lielbritānijas likumdošana virzās tajā virzienā jau vismaz simts gadus.

Autore arī min, ka plēsoņas izvairās no atbildības, pametot valsti. Piemēram, viņa min kādu psiholoģi, kura novedusi vairākus pacientus līdz pašnāvībai. 22 liecinieki (cietušo radinieki) iesūdzēja viņu tiesā. Rezultāts – viņa pārvācās no Eiropas uz ASV un turpina “ārsta” praksi tur.

Viņa uzskata, plēsoņām nav neiroplasticitātes un viņu smadzenes nemainās pat pēc gadiem ilgas psihoterapijas. Viņa arī saka, ka paši plēsoņas izjūt pārākumu, jo apzinās, ka viņiem nav baiļu sajūtas, kamēr parastajam cilvēkam tā ir.

***
Papildinājumi pēc atkārtotas video noskatīšanās:
Autore saka, ka sadisms universitātēs dažreiz tiek definēts pavisam citādāk, nekā reālajā dzīvē. Zinātniskajā literatūrā sadismu apraksta kā prieku par vardarbību pret otru, taču reālajā dzīvē vardarbība bieži vien ir psiholoģiska rakstura, nevis burtiska kāju vai roku noraušana. Tāpēc, pārbaudot cilvēku vardarbības pakāpi pret insektiem laboratorijā, nevar noteikt, vai viņi ir sadisti, vai nav.

Par sarkanajiem karogiem, kā atpazīt psihopātus –

1. Žesti un mīmika nesaskan ar to, ko viņi saka. Psihopāti apzinās, ka viņiem nav empātijas un, ka tas ir nenormāli. Tāpēc viņi piekopj mīmikriju, tas ir, kopē citus cilvēkus, lai iemācītos adekvāti reaģēt. Tomēr viņu “līdzjūtība” ir uzspēlēta, falša, kaut ko 100% nokopēt nav iespējams.

2. Viņu dusmas, kad viņiem atņem iespēj kontrolēt vai veikt sadistiskas darbības, ir kā zvēram, kuram no mutes izrauts gaļas gabals. Tādos brīžos viņu sejas izteiksme ir burtiski izķēmota ar dusmām.

3. Viņi tēlo raudāšanu brīžos, kad uzskata, ka tas ir pareizi. Viņi lieto mutautiņus, lai nosusinātu asaras, kuru nemaz nav. To psiholoģijā sauc par performatīvo raudāšanu, kad asaras izmanto manipulācijai, iežēlināšanai, lai izrādītu līdzjušanu, kaut tās nemaz nav.

4. Daļai no viņiem sejā, pat tad, kad tā ir neitrāla, ir smīns, kurš ir tikai ar vienu, kreiso, mutes kaktiņu. Šāds smīns ir raksturīgs cilvēkiem, kam ir atšķirīga priekšējā smadzeņu daiva un amigdala, salīdzinot ar parasto cilvēku. Šis nav 100% drošs kritērijs, taču tam ir vērts pievērst uzmanību. Šo sauc par sejas asimetriju.