| Date: | 2004-09-04 16:08 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
Dažbrīd jūtos kā sasiets putns. Spārni apgriezti un spalvas nošmulējušās.
Un neviens nav vainīgs pie tā. Tā bija un joprojām ir mana izvēle. Sadzīvot ir jāprot. Un cilvēku sarašanas process arī ne vienmēr ir vienkāršs.
2 comments | post a comment
| Date: | 2004-06-29 03:05 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
mhm, tā ir pagātne. Vismaz emocionālā.
Nespēju tam noticēt.
post a comment
| Date: | 2004-06-28 14:29 |
| Subject: | bumbum |
| Security: | Public |
Hmz.
esmu uzaicināta uz vienām parrunām. Esmu satraukta un sabijusies, jo darbiņš uz kuru mērķēju skan varen iespaidīgi: "Klientu vadītājs IT drošības jomā". Ja nu atkal braucu svešās auzās? Bet izklausās interesanti, redzēs, ko viņi man teiks, varbūt pati uzreiz atsacīšos no savas kandidatūras. Bet varbūt viss būs tieši tā, kā vēlos! :) Enerģijas man ir, idejas arī un uzņēmiba tās realizēt man arī netrūkst.
Lai veicas :)
bu
1 comment | post a comment
| Date: | 2004-06-27 00:39 |
| Subject: | Par to, kas tālāk |
| Security: | Public |
Biju jau iepriekš nopratusi, ka ir pienācis laiks attīstīties uz priekšu. Pēc jauniem apvāršņiem jāsāk lūkoties. Šeit viss jau ir pārāk pelēks kļuvis.
Un pēc tam, kad ar šefu norunāju 1 stundu dziļā naktī, to sapratu vēl labāk. Žēl man arī ir viņa - cilvēks jau regulāri naktīs nevar gulēt, jo uztraucas par uzņēmumu, un es to tik asi izjūtu. Nav man te vietas, neesmu es programmētāja dvēsele. Jāiet tālāk. Paspēlējos programmētāja kastītē, pietiek.
Bet nedaudz bail par to, kā būs. Bet, ka būs, tas noteikti.
4 comments | post a comment
| Date: | 2004-06-27 00:34 |
| Subject: | Tāds nu secinājums |
| Security: | Public |
Man stāstīja dažādas leitas, bet es nejutu neko.
man turēja rokas, bet tirpu vairs nebija
un es spēju aiziet, pagriezt muguru pēc tam, kad man bija nodarīts pāri
post a comment
| Date: | 2004-06-15 19:09 |
| Subject: | Sev |
| Security: | Public |
Atklājums pašai priekš sevis: neesmu vēl pilnībā iznīdējusi sevī to īpašibu, ka nespēju darīt to, kas jādara, ja tas maksā atstāt viņu.
Konkrēts gadījums tagad: bijām abi aizbraukuši uz īstajām mājām. Man bija 6dien jābrauc back to Riga, taču viņš nolēma palikt vēl. Un ko es? Es arī paliku! (Un te nu tagad dauzu savu galvu pret sienu). Pēc tam tikai justos stulbi un nožēlojami. Nepatīk man tas bezdarbībā nosistais laiks. Vismaz mani tas nogurdina vēl vairāk nekā aktīva rīkošanās. Patiesībā man tur pietrūka tik maz, lai aizbrauktu, bet nespēju pārkāpt pāri sev. Turklāt viņš arī teica, lai tak es braucot, ka man tas ir svarīgi! A es iespītējos un paliku. Un rezultāts bija nogurusi meitene, kas 1dien darbā neko nespēja normāli padarīt. Turklāt, ja būtu atbraukusi uz to Rīgu, arī pamācīties būtu varējusi... Ak es. Ceru turpmāk šo gadījumu atcerēties un līdzīgā situācijā rīkoties pareizi.
==>Tā bija bik šausminoša sajūta - kad nolēmu palikt. Likās, ka esmu atgriezusies atpakaļ vidusskolā, kad viss tika padirsts tikai tāpēc, lai varētu pavadīt max daudz laika ar viņu. Un tas atsaucās - 7dienas naktī sāka uzpeldēt vidusskolas laika pārdzīvojumi, kā rezultātā sanāca ar viņu sastrīdēties. Viņš nespēja saprast, kā man var sāpēt, kā es varu neaizmirst lietas, kas notikušas nu jau sen, sen. Bet es nespēju aizmirst, jo man tur ir palikušas pāris neskaidras lietas. Tā teikt - uzticības jautājums.
==>Patiesībā mums viss ir dziļā dirsā. Pārsvarā tāpēc, ka nespējam pieņemt viesns otra būtību. Es jau tā kā būtu samierinājusies, bet viņš vēl nē. Es vispār visās mūsu attiecību fāzēs esmu skrējusi pa priekšu.
2 comments | post a comment
| Date: | 2004-06-15 18:56 |
| Subject: | bu bu |
| Security: | Public |
sēžam un sitam kājas taktī. bu bu bu bu
kāpēc gan domām, izteiktām vārdos bez emociju paskaidrojumiem, ir tendence izklausities asākām, negatīvākām, skeptiskākām nekā tās ir patiesībā?
post a comment
| Date: | 2004-06-14 15:39 |
| Subject: | Tukša mīlestība |
| Security: | Public |
Mīlestība. Un? Kaut kā tukšums atbalsojas šajā vārdā. Varbūt tāpēc, ka pārāk ilgi tas zelēts mutē.
Viss jau ir pareizi. Tikai aizdomājos - ko nozīmē otram pateikt "es tevi mīlu". Milzīga atbildība. Dāvana sevis formā un saturā. Abpusēji. Diemžēl tagad šīs maģiskā saite daudziem kalpo tikai kā ķēde ar ko pieķēdēt pie suņubūdas.
1 comment | post a comment
| Date: | 2004-06-14 11:18 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
Sabiedrība taču ir cilvēku kopa?!
Sabeidriibas pamats tak ir ghimene, nevis ekonomika un bizness!
Vaajpraats, ko tie cilveeki man te apkaart meeghina iestaastiit!
post a comment
| Date: | 2004-06-11 15:34 |
| Subject: | Puika |
| Security: | Public |
Esot mājās satiku kādu mazu puiku, aptuveni 4 vai 5 gadus vecus. Puika steberēja pa dārzu, iekāpis manas mammas augstpapēžu kurpēs. Kā man pastāstīja kāda sieviete Jonatans (tā sauc zēnu) visur, kur atrod kādas augspapēžu kurpes, zābakus - velk sev kājās. Nobrīnījos. Parunājos ar pašu puiku. Izrādās viņam patīkot vilkt mugurā arī mammas kleitas. Un to stāsta tā - lepni. Viņš vēloties būt kā mamma.
Šķiet, ka zēnam pietrūkst mātes mīļuma. Un ja viss turpināsies, kā ir, man bail, ka viņš neizaug par transvestītu.
2 comments | post a comment
| Date: | 2004-06-11 15:28 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
biju brāļa izlaidumā. Negantnieks tāds. Sveikšanas laikā, puika apsveica arii savu kalsesbiedru - pasneidzot ietinamajā papīrā ietītu ķieģeli! Njaaa, jutu līdz tam puikam - karsts, smacīgi, cilvēku pūļi apkārt un jāstāv vienā rokā turot ziedus, otrā - ķieģeli, turklāt vēl jāsmaida un jāizskatās labi, jo visriņķī žibinās fotogrāfi.
Brāļa izlaidumā ar priekšnesumiem uzstājās trīs meitenes - spēlēja ģitāras un dziedāja. Man ļoti iepatikās vidējā. Nja, lai arī esmu meitene, man patīk pavērot skaistas vai vienkārši savdabīgas citas skaistā dzimuma pārstāves. Un tai meitenei bija tādi brūni viļņaini mati, un zilas acis. Seja nebija skaista, drīzāk piemīlīga. Nez kāpēc man liekas, ka viņa ir labs cilvēks.
Un vispār, žēl, ka man nav fotoaprāta. Tāda laba. Jo tur riņķī notika tik daudz mazu interesantu mirkļu, kuri prasīt prasījās tikt iemūžinātiem: skaists profils, aižķeršanās pasniedzot ziedus, grimase, emocijas, bērns...
post a comment
| Date: | 2004-06-09 17:19 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
.atradīsi sevi.
.atradīsi visu pārējo
.:)
post a comment
| Date: | 2004-06-08 19:13 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
Ok. Nogurumu un nekā negribēšanu tā kā būtu aidzinusi, bet tagad vēl spēcīgāk izpaužas nemiera sajūta. It kā vajadzētu celties un kaut kur iet. Gluži kā vidusskolā. Pamodušās ceļa jūtis. Pamodusies mana sirds :)
post a comment
| Date: | 2004-06-08 17:39 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
| Music: | Mārtiņš Brauns, Rainis - Saule, Pērkons, Daugava |
nokārtot sesiju, nopirkt telti un guljampaklājiņu, sagaidīt atvaļinājumu un viss. Aizbraukt prom, tepat Latvijā. Nostopēt mašīnu, braukt, braukt un pēkšņā impulsīvā brīdī pateikt: STOP! Izlekt no mašīnas un elpot. Elpot un smieties aiz lauku gaisa, kutināt smilgām skaras un justies brīvi.
uzslieta telts vientulīgas upes krastā un grāmata.
Jā, tā vajag, tā būs!
post a comment
| Date: | 2004-06-08 16:14 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
Nogurums iezadzies.
Aizeju mājās ap 20:00. Negribaas gatavot vakariņas. Apēdu jogurtu un lasu grāmatu līdz 12 - 1 naktī. Dodos gulēt. Pieceļos 12 dienā. Jūtos bez spēka. un nākamā diena tādia pati. Un visu laiku pa galvu jaucas domas, ka jāmācās. Ka jāstrādā. bet - negribas. Ir sesija, bet rokas kā šļaukas. Nākammēness atvaļinājums, tāpēc šomēnes vaidzētu paspēt visu izdarīt, lai neapliek pusdarīti darbi, bet - neko negribu darīt. Dažbrīd no rītiem miegs nenāk, bet nespēju saņemties un piecelties. it sevišķi tad, kad mīļums tik saldi čuč, uzlicis davu galvu man uz krūtīm.
Šodien nopirku aptiekā vitamīnus - uztura bagātinātājus "GuaraStim". Tie: 1. uzlabojot atmiņu un vispārējo stāvokli; 2. Labvēlīgi ietekmējot smadzeņu darbību; 3. ieteicami pie noguruma un stresa, fiziskām un psihiskām slodzēm
Vēl salaboju mīļuma dāvāto gredzenu man dzimšanas dienā. Jau labu laiku atpakaļ biju ievērusi durvīs pirkstu. Pirksts necieta, bet gredzens gan bija pamatīgi salocījies. Juvelieris man šodien sataisīja un par velti. Kā pateicību es viņam atstāju konfekti "Vētrasputns".
post a comment
| Date: | 2004-06-07 17:41 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
es gāju pa ielu svārkos un vasaras zandelēs ieķērusies sava mīļuma elkonī, kura roka turēja virs mums lietussargu. es gaaju un leekaaju pa ietves nelīdzenumiem, lai neiekāptu kādā peļķītē.
lietus saka pļekš pļekš
post a comment
| Date: | 2004-06-05 19:59 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
par intīmo nerunā. par to neraksta.
post a comment
| Date: | 2004-06-05 19:58 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
| Music: | linkin park - my december |
Agrāk šaubījos - ir Dievs. vai nav. Biju atradusi vidusceļu - ka eksistē pārāks spēks, bet šo spēku un likumsakarības negribēju apzīmēt ar vārdu Dievs.
Tagad tā vairs nav. Ir parādījusies vēlme lūgt, lūgties. Par cilvēkeim, par mīlestību, par draudzību, par labklājību. Vēlme lūgt par citiem. Jo katra mūsu lūgšana konkrēto cilvēku stiprina un aizsargā.
Es vēlētos katru svētdienu apmeklēt baznīcu. Tomēr ne šeit - Rīgā. Viss šeit liekas milzīgs un bezpersonisks.
Kādreiz baznīcas cēla kalnos. Grūtāk pieejamās vietās, lai cilvēkam baznīcā nokļūšana vien būtu pārbaudījums.
Es jūtos vāja.
post a comment
| Date: | 2004-06-05 19:53 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
| Music: | linkin park - my december |
gribās pateikt to, ko jūtu. Bet nevar. :) elementāri - nav vārdu, kā izteikt iekšējo noskaņojumu.
tēlojumā varbūt. bet tie man atgādina pagājušo.
ir cilvēki manā dzīvē, kuri pat nenojauš, ka tie man ir svarīgi.
Lai arī apkārtējie cilvēki uzskata, ka esmu komunikabla, tā ir tikai puse patiesībās. Bieži neavru piezvanīt cilvēkam un uzaicīnāt aiziet viņu kaut kur, lai gan zinu, ka tas viņu tikai iepriecinās. Un tajā pašā laikā mokos ar domu, vai nebūšu uzbāzīga.
šo dziesmu - my december - man ieteica kāds no šiem cilvēkiem. Cilvēks, ar kuru nav cieša kontakta, bet kurš rūp
post a comment
| Date: | 2004-06-03 15:47 |
| Subject: | Mirkļi |
| Security: | Public |
milzīga motocikla greznumlietas: visādas stērbelītes un spži pulētas detaļas. Pati galvenā - ērgļa kājas veida atspiežamais, lai mocis noturētos uz ietves, kad īpašnieks veikalā.
Jauns vīrietis iet man pa priekšu un stumj bērnu ratiņus ar kreiso roku. Labajā tur mazu meitenīti - princesīti un ar viņu sarunājas. Ik pa brīdim iedod šmaukstošu buču meitēnam uz vaiga un viņa smejas. Es eju aiz viņiem un smaidu. Pretī nāk vīrietis, kurš ieraudzīdams laimīgo tēti un viņa meitiņu, arī sāk smaidīt
post a comment
|
