fiksi, fiksi, pastāstiet, kādēļ mācoties nevaru klausīties mūziku, toties mutei gan jākustās pēc iespējas vairāk (gandrīz lietū minos uz veikalu pēc salmiņiem un mentosiem), un kādēļ iedomājoties par mācīšanos man ļoti, ļoti gribas alu, un vispār, kur ir tā robeža starp slinkumu un slimīgu nespēju pamācīties?
es mācoties vienmēr klausos mūziku. piemēram, šobrīd ar Monteņu klausāmies pavisam traku mūziku, protams, skeptiski noskaņoti. un man ir tā, ka visu laiku gribu padzerties, vienalga - minerālūdens, tēja, kakao, bet slāpstu visu laiku, kad mācos
pat mazliet apskaužu jūs abus ar monteņu. man ļoti, ļoti gribētos klausīties mūziku mācoties. bet laikam tieši tādēļ es tad nevaru pamācīties - jo ļoti gribas klausīties :D
kā tev - sesija jau pusē vai viss vēl priekšā?
(tā tā tā, mans pirmais komentārs cibā) Man ar mācību un mūzikas savienošanu ir tas pats. Un līdzīgi bija arī ar miegu un mūziku, līdz atklāju Erik Satie, kura skaņdarbus ieslēdzot, aizmiegu gandrīz uzreiz. Diemžēl un tāpēc man nav ne jausmas kāda ir viņa mūzika. Gan jau pats aizmidzis sacer, mēnessērdzībā spēlē un no publikas ovāciju vietā dzirdēt krācienus, šņākuļošanu un deguna svilpienus.
Jūtos pagodināta! RĪLĪ! :) Satie arī mani ļoti nomierina, bet tas ir kaut kāds savādais miers, tāds, kurš nevis uz miegu velk, bet drīzāk liktu lasīt grāmatu, mācīties, ja vien to varētu izdarīt klausoties mūziku. Bet domāju, ka mūzikai tas nāk par labu - tāda neatšķaidīšana.
Un mācībām neatšķaidīšana? Un tas, ka pie Satie var aizmigt pat cilvēks, kurš pie mūzikas parasti nemaz nav spējīgs gulēt, manuprāt tikai labu nozīmē. Tātad harmoniski darbi džekiņam. Lai nu kā- lai tavai sesijai beigas pienāk tādas, ka māmiņai un tētiņam un dzimtenei ir prieks! Čau!
Previous Next 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
