Uzsāku jaunu projektu. Saucas "Pašpieņemšana".
Sāku ar profila bildi, kurā izskatos dabiski nesmuka.
Šodien uzvliku krūšturi bez polsteriem.
Atzīstu, ka filosofijas gēna manī prakstiski nav, toties ir samanāms neliels pedagoģijas gēns. (Vēl jāpiestrādā. Mērķis - pirmais palīgteikums bez nožēlas un bez otra palīgteikuma ar atsvara funkciju).
Uzacis gan nepalaidīšu savvaļā. Kaut kādas robežas tomēr.

Ak, un kaut ko hipotēzīgu, protams, kā bez tā - Zinu, kāda esmu. Atbrīvojoties no uzslāņojumiem par to, kādai man vajadzētu būt, un attiecīgām fiziskām un garīgām sekām, tiek ietaupīta enerģija. Ietaupītā enerģija pietiekama, lai nepastarpināti koncentrētos uz lietām, kas potenciāli var nest gluži jaukas un laimīgas sekas.
Karoče, esmu slinka un nedraudzīga pret savu apnicīgo paškritizējošo, pašanalizējošo, taču no pašas distancēto es. Piegriezusies tāda divvalodība. Es taču būtu tik jauks primāts.

 
Starp citu, man tagad ir tabuliņa ar interesēm, kas apzinātas lapu pa lapai šķirot
un atzīmējot vārdus, kas manī kaut ko izraisa. Jūtos labāk.

Tags: projekts
Mūzika: Mathieu Boogaerts - Bon voyage