|
[05 Jan 2005|04:18pm] |
Acs plakstiņi nosedz acs ābolu no priekšpuses. Tie pasargā acis no ievainojuma, aiztur gaismu un nodrošina acs samitrināšanu ar asarām. Plakstiņu kustības nodrošina arī sīku svešķermeņu izvadīšanu no acs. Plakstiņu malas veido mandeļveidīgu acs spraugu. Acs spraugas iekšējais kaktiņš ir noapaļots, bet ārējais ass. Acij aizveroties plakstiņu malas cieši sakļaujas. Plakstiņi sastāv no trīs kārtām: 1) ādas, 2) zemādas saistaudiem un muskuļiem, 3) gļotādas. Plakstiņu āda ir visplānākā āda uz cilvēka ķermeņa, tā viegli krokojas un tai praktiski nav zemādas tauk u slāņa, tāpēc plakstiņos ļoti ātri veidojas tūska. Zem plakstiņu ādas atrodas muskuļi, kas nodrošina to kustības. Cirkulārais acs muskulis nodrošina acs aizvēršanu, bet plakstiņa cēlājmuskulis – augšējā plakstiņa pacelšanu. Augšējais plakstiņš ir kustīgāks par augšējo, tajā ir saistaudu plātnīte , kas nosaka plakstiņa formu un kalpo kā skelets. Plakstiņu mala ir ap 2mm plata, tās aizmugurējā šķautnīte ir asa un cieši pieguļ acs ābolam. Uz aizmugurējās šķautnītes rindā atrodas mikroskopiski Meiboma dziedzeru izvadkanāliņi. Meiboma dziedzeru taukainais sekrēts nodrošina pilnīgu hermetizāciju plakstiņiem aizveroties, pasargā plakstiņu ādu no samirkšanas, kā arī neļauj asarām pārplūst pāri plakstiņu malai. Plakstiņu malas priekšējā šķautnīte ir noapaļota, tās a ug skropstas, augšējam plakstiņam tās krokojas uz augšu, bet apakšējam uz leju. Skropstas aizsargā acis no putekļiem un citiem sīkiem svešķermeņiem.
(c) Acis.lv
a) Optiskais nervs.
b) m. Levator palpebrae superioris.
c) m. Lateral rectus.
d) m. Orbicularis palpebrarum.
e) m. Superior oblique.
f) Trochlea (priekš m. superior oblique cīpslas).
g) m. Superior oblique, cīpsla.
h) Acs ābols.
i) Asaru dziedzeris.
1. Iekšējā arterija.
2. ophthalmiskā arterija.
3. lakrimālā arterija.
4. asinsvads m. lateral rectus.
5. palpebral asinsvads (Saiet kopā ar superior palpebral arteriju).
6. asinsvads uz m. superior oblique.
7. asinsvads m. levator palpebrae superioris.
8. posterior ethmoidal arterija.
9. anterior ethmoidal arterija.
10. supraorbital arterija.
11. dorsalis nasi arterija.
12. frontal arterija.
13. palpebral superioris muscle.
|
|
|
[03 Jan 2005|06:02pm] |
Būs ambliopija, a nav izārstēta, vai ārstēšanas process nav bijis pietiekami efektīvs. Var arī atklāt ambliopiju. Tādu ambliopiju ir jāmēģina ārstēt, bet tas ir ļoti grūti.
Ambliopija viars nevar izveidoties nekoriģētas hipermetropijas dēļ. Tāpat ambliopija var izveidoties traumu gadījumā.
1)Šķielēšana -
Akūtā vēlīnā ezotropija - var parādīties agrīnā skolas vecumā. Cēlonis ir nekoriģēta hipermetropija, anizometropija jeb par maz koriģēta. Grūdiena iemesls ir lasīšanas sākums arī stress no skolas. Šādai šķielēšanai pirmā pazīme ir dubultošanās., taču tā nav paralītiskā šķielēšana pie kuras sastopama dubultošanās - tas ir nervu darbības traucējums.
3)Akomodācijas spazmas -
Subjektīvi izmeklējot, attiecībā no refrakcijas pakāpes
(o, man winampaa tieshi saaka skaneet MxPx :: chick magnet)
attiecībā no refrakcijas pakāpes, var būt redzes asuma traucējumi tuvumā vai tālumā, astenopiskas sūdzības. Refrakcijas subjektīvā izmeklēšanā var likties mazāka hipermetropija vai pat emetropija.
Akomodāijas spazmas iz grūti atrodamas un sastopamas skolas vecuma bērniem pie nekoriģētas hpermetropijas.
4)Astenopijas
Strādājot tuvumā - galvassāpes, acu sāpes, asarošana, apsārtums. Svarīgi ir noskaidrot vai sūdzības saistītas ar mācībām. Ja tā ir, tad meklē nekoriģētu hipermetropiju. Šādas sūdzības var būt arī pie mazas pakāpes nekoriģētas hiopermetropijas. Meklē arī akomodācijas vājumu vai ekzoforiju.
ja slikts rokraksts un lasīšanas grūtības, var domāt, ka bērns ir ambliops.
|
|
| varbūt kādam noder... receptori un tauste II |
[22 Nov 2004|07:33pm] |
|
( te tas ir )
|
|
|
[20 Sep 2004|10:22am] |
Redzes asuma ierobežojumi norāda uz smadzeņu limitu redzes diskriminācijā . Praktiskā darbībā, redzes asuma mērījumi ir šī diskriminācijas sliekšņa noteikšana. Acs redzes asumu nosaka daudz dažādi faktori, kuri aprakstīti lejāk...
Jāatcerās arī tas, ka zīlīte atrodās 3 mm aiz radzenes un tas, ka 1 mm uz tīklenes atbilst 3,5 grādus lielam leņķim starp robežstariem, kas iet caur nodālo punktu. Ja zīlītes diametrs ir mazāks par 2 mm tad sāk parādīties staru difrakcija, savukārt, ja diametrs ir lielāks par 6 mm, tad var parādīties lēcu aberācijas un tā tālāk un tā joprojām...
Trīs kritēriji -
Minimāli redzamais - svarīgas ir gaismas intensitātes atšķirības un mazākā objekta leņķiskais izmērs, ksa tipiski ir 1 loka sekunde.
Minimāli atšķiramais - cilvēks atšķir vairāk kā vienu punktu. Pie augsta kontrasta minimālais izšķiršanas leņķis ir starp 30 sekundēm un vienu loka minūti
Divu punktu rezolūcija (hiperasums). Nosakot atšķirības līniju galu savstarpējā izvietojumā izšķiršanas robeža ir aptuveni 3 loka sekundes. Savukārt stereo asuma slieksnis ir ap 5 loka sekundēm.
|
|
| redzes asuma ietekmes faktori |
[20 Sep 2004|10:06am] |
1)Refraktīvā kļūda - optiskā sistēma ir defokusēta
2)Zīlītes paplatinājuma samazinātais fokusa dziļums
3)Katras tīklenes savdabīgums - tīklenes centrā tas ir 1° bet perifērā tīklenes daļā tas var sasniegt 60% no maksimuma
4)Gangliozo šūnu un fotoreceptoru īpatnības
5)Apgaismojums - Vālīšu un nūjiņu īpatnības
6)Kontrasts - samazinoties kontrastam, asums samazinās
7)Zīlītes diametrs - vislabāk, ja ir 2,5 mm, bet var būt ok pat 6 mm. Ārpus šiem izmēriem asums izmainās
8)Ekspozīcijas ilgums- 0,1s -0,5s ir okei.
9)Mērķis un acu kustības
10)Meridionālās variācijas - nekoriģēts astigmatisms
11)Attīstības aspekti - bērniem asums savādāks nekā pieaugušajiem
12)Vecums - tā kā redzes asums ir atkarīgs no acs struktūrām acī un redzes ceļiem, tad mainās redzes asums
13)Ambliopija - stāvoklis, kad cilvēkam VIENKĀRŠI samazinās redzes asums un nav nekādu citu acs pataloģiju
|
|
|
[05 Aug 2004|12:27am] |
Es esmu precējies
Iepazīstieties ar Lucia Felichi Tupoolevskij
manu mīļo sieviņu
|
|
|
[16 Jun 2004|05:56pm] |
A šito tekstu pie draugiem tikai ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) 2xt redz
|
|
|
[05 May 2004|12:23am] |
|
dzeests
|
|
|
[20 Feb 2004|10:30pm] |
hmm
lieta sekojoša-
man ir pDSL, vai tad, ja es dabūju proxi ar turboDSL, vai tad mans inet ātrums caur proxi būs teorētiski ~60 kb/sec - maksimālais ātrums DSL savstarpējā tīklā...?
|
|