Лето кислорода's Friends
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 16 friends' journal entries.

    Tuesday, June 18th, 2024
    neraate
    11:32a
    izrādās valsts apmaksā zobu silantus bērniem - kas ir forši! nav forši tas, ka no diviem sadarbojās viens, nr.3 knapi zobus apskatīja, šo to notīrīja, kādi tur silanti, ja žokli vaļā netaisīja un vispār uzvedās briesmīgi, cik vien briesmīgi var uzvesties klusi pasīvi agresīvi. salūzu, apsolīju pēcpusdienā pēc fizioterapijas saldējumu, ja sadarbosies. sadarbojās pa pusei, bet nu zobus notīrīja, zīmi skolai iedeva. tagad jācer, ka rudenī varēs tos silantus lai tad visiem ir izdarīts nevis divām trešdaļām
    salūzu, aizgāju uz kiosku un par pēdējo skaidruci nopirku sev čipsus un roltonu, tas bija tas, ko vispār no visa brīnišķīgā mazā kioska našķiem biju ar mieru ēst. šis man atgādina kādēļ visādas šādas lietas daru vienu lietu dienā un kādēļ pa vidu bd netaisot brīvdienu
    aaaaaaa
    Monday, June 17th, 2024
    saccharomyces
    11:40p
    lubeņu gudrības
    "We are always trying with all our might, but the weight of the world cannot always be upon our shoulders."
    neraate
    8:49p
    diezgan intensīvas dienas. pagājušajā nedēļā laikam katru dienu izņemot vienu gulēju diendusiņas. tāda sajūta, ka brīvdienas pēc sesijas vienkārši tupa nogulēju. jā, es zinu, ka smadzenēm un rumpim vajag atlaist pēc saspringtiem periodiem lai rumpis, prāts, psihe un dvēsele var atiet. drusku paspēlējos profesijā, drusku piekārtoju māju (diemžēl visādus štruntus, tādēļ efektu neredz), saņēmos un ar sīkaļām aizbraucām ciemos pie draudzenes uz otru pilsētas galu papeldēt ezerā (es neeeegribu braukt ar trolejbusu, kāpēc mūs nevar aizvest). pagludināju bēbīšu lietiņas, atklāju peldsezonu, laikam pārkarsu, jo šorīt bija tā jocīgi un tagad t', tādēļ neaizvedu sīkus uz Dzegužkalnu pie Reiznieces (šņuk šņuk). rīt Uzvaras parkā uz Danču klubu un ko arī diez vai jo dienā pēc Jāņiem zobu higiēnu (jeibogu reizēm liekas, ka esmu piedzemdējusi kkādus krokodilus, viņiem tik daudz zobu!) pārcēla uz rītdienu. un rītdien jau paredzēta fizioterapija. bet nu tā kā šodien labi gāja, fizio kolosāls, profesionāls jauns smuks džeks un tabors vingroja trijatā, turklāt tieši vienlaikus ar draudzenīti no bd grupiņas, kas arī tika piecelta ātrāk šitāpēc, Galvenais Dumpinieks (nr.2) arī piedalījās un pat pasmaidīja (cik nu pa durvju šķirbu redzēju) varbūt neizputēšu :D bet nu Jāņiem bd svārciņus no gandrīz tautiska lina nesašūšu arī šogad, pietiks viņām ar jāņuzāļu pušķiem un no paša rīta pītiem vainagiem (ja gārsas vēl nebūs noziedējušas un grāvji izpļauti un māte izlaidusi garu)

    tā kā man rīb smadzenes un briesmīgi sevis žēl, domāšu par pozitīvo - man ir mikroskops!! cik tieši kruti tas ir?! vī - milzīgs paldies cibai! vīrs stingri novilka robežas manām izklaidēm, (darbu uz mājām nedrīkst nest), bet kad es beidzot nokārtošu vietu uz galda (kur ir čupa, puse pārdodami bērnu štrunti, puse - audumi, labojamas lietas un ko) tad varēšu izpausties
    inese_tk
    4:35p
    jūnijs
    Veselus sešus gadus esmu dzīvojusi itkā Dantes "ellē", Jums pieskārās maza liesmiņa un Jūs sarāvāties kā mimozas ziediņš "Noli me tangere". Nuja, man nevajadzēja Jums teikt - bet neapdomajos, gribēju Jums parādīt, ar kādiem cilvēkiem man jādzīvo. Neviens man nevarēja palīdzēt - es griezos pie kosmiskiem spēkiem un gaidīju ar vislielāko pacietību. Tagad esmu brīva, mana Inta aizgāja. Kas man vēl palicis - liepa pie loga, tā mans dārzs, mana vasara, mans prieks, tad grāmatas un radio. Lasīt ar es vairs nevaru tik daudz kā gribētos, acis nogurst. Es ļoti mīlu labu muziku, tā ir mana pirmā un lielā mīlestība, bet es varu klausīties tikai pirmšķirīgus izpildītājus. Mans radio ir drusku bojāts, jo varu klausīties tikai par vilni 251 un tam pašam klusās vietas nav sadzirdamas. Jūs teicāt, ka Jums zinams labs meistars, vai Jūs, lūdzu, man nedotu viņa adresi.
    Es stāvu pie mūžības vārtiem un apskatu savu bagažu, cik tā ir viegla - līdz nāk tikai tas, kas gājis caur sirdi, kas skāris sirdi, nevis, ko esi ņēmis, bet ko esi devis. Ja vairāk cilvēki klausītos uz savu sirds balsi, tad dzīve būtu vieglāka, patiesāka un taisnīgāka.
    Es domās bieži pie Jums viesojos man liekas, ka Jūs esat pa daudz nopietna, man gribētos redzēt vairāk prieka, vairāk pavasari, - Jūs taču vēl esiet tik jauna.
    Šinīs dienās saņēmu no Helenas vēstuli, viņai piedzimusi meitiņa, tagad viņai ir divi mazuļi, tie prasīs daudz pūļu un uzupurēšanās. Helena ir jauka, viņa nav zaudējusi savu vienkāršību un sirsnību - un tas jaukākais taču ir cilvēku attiecības, kas gan ir vēl daiļāks par godīgu un atsaucīgu cilvēku. Man pāra reizes ir pārveduši pāri ielai, kaut gan es vēl tik nespēcīga neesmu, bet mani tas ir dziļi aizkustinājis un saviļņojis - tā tad ir pasaulē vēl brinišķīgi cilvēki. Vai Jūs ar Helenu nesarakstaties?
    Visu labu Jums un piedoties, ka traucēju.
    Ar sirsnīgu sveicienu /nesalasāms - it kā iniciāļi un šķiet, ka pirmais burts O./
    /rokraksts. ar tinti uz zila papīra. Grīnbergu ģimenes arhīvs. gads nav norādīts, šķiet adresēts Alīnai, jo uzrunāts sieviešu dzimtē, bet pastāv iespēja arī, ka Romēnai/
    Saturday, June 15th, 2024
    neraate
    9:10p
    Thursday, June 13th, 2024
    neraate
    8:16p
    Ko es šodien humpalās nenopirku:
    īstas zamšādas vestu ar jostu un raiferi (~4 eiro) un laikam jau īstu Moschino somiņu (8 €)

    aiztaisīt varēja, bet nebija ērti (nebūšu es daktere Kvinna) un nevajag man somiņu
    Wednesday, June 12th, 2024
    inese_tk
    10:41a
    jūnijs
    tātad, dārgie draugi. lai gan pasaule visu laiku sadodas rokās, lai liktu visdažādākos šķēršļus gan albuma tapšanai, gan koncerta organizēšanai, es ļoti priecāšos jūs redzēt nākampiektdien, 21. jūnijā Savvaļā. būs Līgu pH3 jaunā, introverto Jāņu dziesmu albuma "Ne tā gaida Jāņa bērnus" prezentācijas koncerts, kopā ar mums muzicēs Uguns Guntis un Ieva Rūtentāle. ciemos būs arī Sarma Gabrēna. plānojam sākt ap 20.00 un beigt ap saules rietu, lai iekurtu lielo saulgriežu ugunskuru.
    rekur var paklausīt pirmo dziesmu - tas nav nekāds īpašais superhīts, manliekas visi būs superhīti, vienkārši šo Kārlis samiksēja un pabeidza pirmo
    https://ligasph3.bandcamp.com/track/buldurj-nis
    beidzot esam arī sociālajos tīklos, ja paši esat pārāk introverti, lai apmeklētu introvertāko saulgriežu pasākumu ever, tad padalieties ar info tālāk. relīzi izsūtīju, bet acīmredzot medijiem tik intorvertas lietas neinteresē.
    https://www.instagram.com/ligas_ph3/
    https://www.facebook.com/ligasph3
    Monday, June 10th, 2024
    inese_tk
    8:33p
    jūnijs
    Pirmā antifašistiskās jaunatnes Starptautiskā kongresā Parīzē 1933. gada septembrī no Latvijas piedalījāmies trīs delegati: dzejnieks Meinchards Rudzīts, kāds jaunietis no laukiem un es. Latvijas Kompartija uzdeva man vadīt šo delegaciju. Mandatus saņēmu Parīzē. Tos no Latvijas līdzi vest nevarēju, jo bija jābrauc cauri fašistiskajai Vācijai. (..) Kongresa pirmajā dienā bija ieradies arī Anrī Barbiss, kuru pazinu jau no divdesmit sestā gada, kad darbojos Francijas komunistiskajā partijā. (..) Pošoties atpakaļ uz Latviju pēc Kongresa man Parīzē Anrī Barbisa Antifašistiskajā Komitejā palūdza, lai aizvedot Kongresa materialus uz Berlīni un Kauņu. Uzdevumu apņēmos izpildīt. Berlinē to izpildījām kopīgi ar vācu komunistu žurnalistu Hansi Meringu, Protams, Kongresa antifašistiskā materialu transports pa hilteriskās Vācijas teritoriju prasija vislielāko modrību un konspirāciju. Divatā ar Meringu mums tas izdevās.
    /Alīna Vilde Grīnberga. Darba pirmajos gados. Mašīnraksts. iespējams 50. gadu vidus/

    (lūk, mana vecvecmāmiņa transportē kaut kādus komunistu papīrus pa hitlerisko Vāciju, bet es nevaru dažus e-pastus toitojiem šmoitojiem uzrakstīt. tālu no ābeles ābols nokritis)
    neraate
    12:44p
    pa pusei sāku darīt istabas augus. puse no tiem, kas nolikti apsakņoties - izbeigušies. tie seši, ko pagājušajās nedēļā savācu no pie_miskastēm izskatās tiešām bez kaitēkļiem, bet nu vienu fancy divkrāsaino vīrs pārgrieza uz pusēm un es noliku augšā gaišā vietā karantīnā. lai sēž un pārdomā dzīvi un mācās uzvesties (ne velti viņus izmeta) un dzen lapas. pamazām atbrīvoju māju no visa liekā dažādos ilgtspējīgos veidos. kas uz otro elpu, kas draudzenes bēbītim, kas citas draudzenes skuķēnam, kas brauks uz sieviešu patversmi (rotaslietas un kosmētika) un ik pa laikam ir labi un viegli un paliek drusku mazāk štruntu un tad es kārtojot atrodu lapiņu ar darāmajiem darbiem un palieku priecīga un tad izrādās ka tur šis tas svarīgs nenosvītrots. nu tur 'sīkas pierakstīt pie zobārsta'. 'pierakstīties pie dermatologa' un tūlīt jau augusts kad pašai tehniskā jāiziet. nu tur ginekologs un vēlams arī zobārsts un zobu higiēnists
    aaaaaa
    visu laiku tāda sajūta ka esmu kaut ko aizmirsusi
    Sunday, June 9th, 2024
    inese_tk
    8:25p
    jūnijs
    Es redzu kādu saulainu dienas vidu, kad mēs trīs bērni un māte mežā lielā izcirtumā lasam meža zemenes. Māte no sava trauka ieber man, lai man būtu vairāk un es domāju cik viņa ir laba. Vēl tagad, kad sirdi man sagrāb sāpes par mirušo māti man tūliņ acu priekšā iznirst šī aina.
    ***
    Es redzu, ka viņa ir atgriezusies no Brakiem, kur bijusi pie ārsta. Kāda paziņa viņu uzslavējusi: “Cik šodien jūs, mežsardzien, izskataties labi, tāda sārta.” Šie vārdi dzirdu dod mātei cerības pārvarēt ļauno slimību.
    ***
    Drūmā 21 (8.) augusta 1908. gada* diena man acu priekšā visā sāpīgumā. Mēs ar vecāko brāli sadzenam govis mājā pusdienas laikā un ieejot istabā es redzu māte mirusi. Kaila tā novietota uz krēsla, galva noslīgusi uz pleca, melnie mati nokārušies līdz grīdai. Viņu mazgā. Tēvs jau aizbraucis pēc zārka. Mazais brālītis rāpo pa priekšnamu un neko nesaprot. Viņam divi gadi. Vēlāk māti novieto gultā. Bāla seja, melnu matu ieskauta, mierīga viņa guļ gultā istabas kaktā. Mēs četri bērni rotaļājamies durvju priekšā. Nāk garām nāburdziene un mūsu uzraudze paskaidro: “Tie visi četri tagad ir bāreņi”. No tā vakara, kad tika izrunāti šie vārdi, man vienmēr vārds bārenis ir izraisījis sāpīgus pārdzīvojumus un priekšstatus ar mātes nāves skatiem. Vēlāk māti aiznesa uz vāgūzi. Atceros, ka no turienes viņu aizveda pēdējā gaitā.
    Bēru brauciens uz Madlienas kapiem sastāvēja no vairākiem pajūgiem. Atceros, kā sēdēju uz salmu maisa ratos un kāda jaunava visu ceļu mani jautrināja. Brauciens man palicis gaišā atmiņā.
    Kad nesa kapu kalnā zārku, mēs bērni gājām tieši aiz zārka. Redzu vēl tagad liels kalns kurā jākāpj un cik augstu uz pleciem tēvam un citiem ir pacelts mātes šķirsts. Saule, vēji un ēnas šūpojas mazajās kapsētas liepiņās, kas tagad pēc 42 gadiem izaugušas par vareniem kokiem. No apbedīšanas ceremonijas nekas man nav atmiņā.

    Nepabeigts manuskripts… sākts - 1950. gada septembrī Ķemeros
    /Rokraksts. Otto Grīnberga arhīvs/

    *1908. gadā Otto ir 6 gadus vecs

    Current Mood: freeze mode
    Current Music: putni dzied
    neraate
    3:34p
    zini ko viņi taisīs? blusas gaļas gulašs ar skudru mērcīti!
    inese_tk
    1:36p
    jūnijs
    svētdienas rīts atnesa attālu māsīcu. Otto māsas Olgas pēcteci. izrādās Kokneses "Zaļkalni" par kuriem 30. gadu beigu periodikā lasāms, ka tiek izsolīti nenomaksātas hipotēkas dēļ, atkal ir manas dzimtas īpašumā. 90. gadu beigās māja jau bijusi izdemolēta un principā grausts, bet māsīcai bezmaz katru nakti rādījusies sapnī. tad nu 2000. gadā saņēmusies un izpirkusi un kopš tā laika naktīs guļ mierīgi. atjaunojusi un dzīvo vēl šobaltdien. arī visu padomju laiku tur dzīvojušas Olgas meitas, bet pēdējai no viņām bērnu nebija un pēc viņas nāves māja nonākusi svešās rokās un tur kādu laiku dzīvojuši visnotaļ deklasēti elementi.
    tagad tikai pārādījās jauna Grīnbergu mīkla. māsīcai šķiet, ka Zaļkalnos Grīnbergi mituši no 1906. gada - balstoties uz kādu Otto vēstuli Olgai, kurā viņš 1976. gadā apsveic viņu ar 70 gadiem Zaļkalnos. bet manā pasaulē 1906. gadā Pēteris Grīnbergs nodarbojas ar revolūciju, slēpjas mežā, izvairās no melnās sotņas represijām, pēc tam vairs nevar dabūt darbu, pastrādā par mežsargu Slātē un tad ir vienkārši gājējs otrās sievas Paulīnes dzimtajās mājās "Alīdzēnos". viņa vienīgais bērns no otrās sievas - Gustavs, dzimis 1910. gadā "Alīdzēnos". bet pie Zaļkalniem tiek kaut kur ap 20. gadu, kad reformas rezultātā Kokneses muižu sadala miljons mazās vienībās. Zaļkalni, starp citu, atrodas Kokneses parkā, blakus feikajam Pērses ūdenskritumam.

    sarunājām, ka kaut kad jūlijā aizbraukšu ciemos. pagaidām īsas piezīmes no sarunas ar māsīcu:
    * jau stāstīju, kā pamāte Paulīne Otto čukstēja ausī, lai iet pie savas mammiņas. viņa tiešām esot bijusi ļoti ļauna pamāte Pētera bērniem. Otto ir vecāks brālis Frīdberts, par kuru līdz šim zināju, tikai, ka miris jauns. viņam izrādās bijis kaut kāds vēzis mugurā un tā pamāte viņu visu laiku pa muguru situsi. lai sāp. mūža nogalē par viņu rūpējusies pameita Olga un tad viņa it kā esot lūgusi piedošanu par savu izturēšanos pret pabērniem;
    * Otto brālis Makimiliāns, Latvijas armijas leitnants, bijis izsūtīts uz Sibīriju, bet atgriezies. viņa pēcteči dzīvo Talsos, bet meita (? mazmeita?) studiju laikā kādu laiku dzīvojusi pie Otto Tērbatsielas dzīvoklī;
    * par Alīnu advokātu/juristu aprindās padomju laikā runāts, ka viņa ir franču spiedze;
    * Krievkalnu kapi, kuros guldīti Grīnbergi - Pēteris, Frīdberts, Paulīne appludināti ceļot HES, bet Grīnbergi pārapbedīti Atradzes kapsos un māsīca tos joprojām kopjot;
    * Olgas pirmais bērns - Armands (Otto pierakstos Normunds) uzreiz pēc piedzimšanas nodots adopcijai. Nav zināms kāpēc un nav zināms arī nekas par viņa tālāko likteni.


    un fun fact - māsīca regulāri pērk puķu stādus pie manu vecāku kaimiņienes Salaspilī.

    p.s. Kokneses Zaļkalni 1929. gadā
    mūsdienas - 9. bilde no augšas
    Friday, June 7th, 2024
    neraate
    3:58p
    ko es šodien uzzināju: no vienkāršas izskriešanās var dabūt gūžā sinovītu turklāt tā notiekot diezgan bieži. cik atšķirīgi gan ir cilvēki - es šādā situācijā tītos palagā rāpot uz kapiem un vaimanātu, sīks viss tāds 'a kad varēs spēlēt bumbu?' moš jāiznomā ratiņi lai nepaliekam visi traki
    aaaaa
    inese_tk
    1:14p
    jūnijs
    es pēdējo ~divu nedēļu laikā esmu galvā uzrakstījusi ~miljons cibas ierakstus. pašā cibā nerakstās, bet terapeitiskos nolūkos liekas, ka vajadzētu. runājot par terapiju - es arī terapeitei teicu, ka varbūt jāpaņem pauzīte, jo, lai gan viskautkas notiek, man īsti negribas runāt. man liekas, es jau diezgan ilgu laiku esmu iestrēgusi functional freeze stāvoklī un kļūstu aizvien stingāka un stingāka. es jūtos kā akmens, kuram lielākā daļa iegrimusi zemē.

    tāpēc, kamēr nesanāk paust savas iekšējās un ārējās cīņas ar sevi, ģimeni un kapitālismu, padalīšos ar ēdienu, kurš garšo nesalīdzināmi labāk nekā varētu likties.

    ņem trū Ķelmēnu rupjmaizi, vēlams svaigu, nevis apkaltušu
    apsmērē ar plānu kārtiņu medus
    tālāk smērē biezāku kārtiņu ar maskarponi
    virsū krāmē treknas, uz pusēm pārgrieztas zemenes

    kolēģe darba pārgājienā visus cienāja. biju aizdomīga, bet garšo epic shit. nu jau regulāri taisu un ēdu mājās. arī šobrīd

    Current Mood: jāstrādā un jābrauc uz zoo
    Current Music: muša
    honeybee
    9:50a
    Loģikas ķēdīte
    1. Murgā apzināties, ka tas ir murgs
    2. Nodomāt "tagad uzvedies pēc iespējas normālāk, citādi visi pārējie sapratīs, ka šis ir sapnis, un toč varēs darīt visu, kas ienāk prātā"
    Thursday, June 6th, 2024
    neraate
    11:03a
    nevaru izvēlēties vemt vai raudāt a te vēl cilvēki ar savām problēmām. kurš sūdzas par infrastruktūras atvieglojumiem ukraiņiem, kam mātes atslēga pazudusi a viņa ieslēgta viena, neko neēd, švaka, nevar pie durvīm atnākt un atslēgt
    sakāpa stresis. nav šis dzīvības un nāves jautājums, a pēc sajūtiņām gan

    Ilona esot uzrakstījusi Kristīnei, viņa Seņkam, ka šamējais naktī tās esot atslēdzis. šī tāda wtf tev neliekas, ka pēc trakās mājas tas izskatās?!
    slušai, a Iloni vse s golovoi v porjadke?
    Nereāli interesanti redzēt kā tādu drāmu bur, es parasti esmu otrā pusē un viens no tiem, kas tiek raustīts. Tagad viņa zvanīs Ilonai noskaidrot kas notiekās. man jau sajuka kurš kuram ko darījis, bet nu tai vecenei iekšas vēl ar smaidiņu visu šito darīties
About Sviesta Ciba