tik ļoti gribās šokolādi, ka nāksies iet uz TN.
saprotams, ka pēdējo nemaz negribās. :D

ieraudzīju, iemīlējos, izlēmu - kādu dienu, kad varēšu nodrošināt nepieciešamos apstākļus, manā ģimenē būs! ^__^

tāds feils sen nebija bijis! varbūt tāpēc, ka pārāk sen nebiju ķērusies klāt ruļļiem, bet nu...

tātad vakar pēc ļooooti ilgiem laikiem par godu šī vakara pasākumam izlēmu sataisīt cirtas - nu tādas lielas, skaistas lokas manos blondajos matos.

mmhmm, kā tad! protams, satinu nepareizi, protams, pārāk biezās šipsnās, protams, no rīta pavadītās 40min. (!) mēģinot to, kas sanāca, padarīt maksimāli līdzīgu tam, kas paredzās, izvērsās neproduktīvi, kā rezultātā darbā esmu ar aizmugurē atspraustu matu sakārtojumu (simpātisku jau, bet nav tas, ko gribēju - mļa), turklāt tas nozīmē, ka nāksies pirms pasākuma matu jautājumam pievērsties no jauna vēl uz vismaz kādām 30min. ghrrrrr

ruļļu dēļ pusnegulētā naksts kaķim zem astes, par vairāk kā stundu dienā pavadīto laiku spoguļojoties es nemaz nepieminēšu, jo, nu, jo...

parunāju ar šefu par savu motivācijas "išūzi".
man ir ļoti foršs šefs. ^__^

darba diena iet uz beigām, bet aiz loga visnotaļ gaišs - ļoti dīvaina sajūta.

nepārmetiet laimīgajiem, ka viņi ieritinās savās mīlas ligzdiņās un reti bāž ārā degunus, tādējādi it kā kļūstot garlaicīgi, centrēti uz "to otru" un kas vēl tik ne.
tas tāpēc, ka izbāzt ārā degunu ir depresīvi, jo visur kāds ir neapmierināts ar "to" vai "šito" (ievieto pēc izvēles - kriestiešcepienu, gejus, sieviešu/vīriešu attiecībstatusus utt.), kāds uzbubinās, kāds pačīkstēs un tad kāds gribēs par katru cenu čīkstētājam aizbāzt muti ar savu nenovērtējami savrīgo viedokli.

un ja jau cepties par kaut ko otra alternatīva ir būt laimīgam susļikam, tad es izvēlos būt susļiks :)

tāpēc, jā, šobrīd ciba tiek atzīta par komunikācijai un viedokļapmaiņai nederīgu.

nāk virsū niķītis!

gribu jaunu telefonu, bet nezinu kādu, jo skārienjūtīgie man riebjas, nokia neciešu un neesmu droša, ka gribu Blackberry (it kā qwerty pogas šķiet pieņemamākas par "taču", bet no otras puses - man nevajag tās milnons fīčas) + man patīk spaidīt pogas, tiešām patīk).

faktiski no telefona es gaidu iespēju:
1) zvanīt (un zvanīt man izvēlētam adresātam, nevis mob. iedomātam, jo viņš ir tik ļoti lieā sajūsmā no maniem skārieniem, ka nodarbojas ar patvaļīgām darbībām),
2) ĒRTI sūtīt sms un mms (tātad vajag foto iespēju-sadzīves vajadzībām, atpūtai domāti īsti fotoaparāti)
3) kalendāru - tas manuprāt, ir visos
4) vismaz 3 modinātājus (debīlajā nokia ir tikai viens, viens vienīgs modinātājs - lāča miegā izslēdzi - pati vainīga, he-he, he-he, bļa)
5) WLAN vai ko nu tur vajag, lai apskatītos normāli e-pastu, ja brīvi piejams Wi-Fi
6) radio - man patīk oldskūls un mūzika ir svarīgi, protams, paralēli ar MP3

sīrupiņ, sīrupiņ - ko man darīt, kā man būt?

varbūt ir kāds saits, kur var ieiet, saklikāt intereses un izmet visus telefonus?

darbā šodien visi tadi pieklusuši, tātad V-diena izdevusies labi - malacīši! ^__^

tā, aiz lielajiem rīta priekiem un trakās bizenēšanas, sagādājot mīļotajam dāvaniņu, pavisma aizmirsu jums, mani susļikiņi, pastāstīt par nakts piedzīvojumiem!

tātad, ir pl. 3:48 un saldi čučam pēļos, kad pagalmā atskan sprādziens, tad otrs - vispirms nodomāju, ka kāds trakais ar pirotehniku niekojas, bet nu kaut kādi skaļi tie sprādzieni! jau atkal slīgu miegā, kad atskan trešais sprādiens un pagalmā šķiet tāds pārāk gaišs. pieeju pie loga, bet tur (ha-hā (šoka emocija)) - pie pretī esošās mājas deg, pilnā sparā deg AUTO (nu, tā kā gangsterfilmās - visa, visa -- kā tāda lāpa)!

tas tik bija cirks - kaimiņi histēriski, halātos vēl tērpti lec iekšā notikuma vietai tuvējās mašīnās un kā aptrakušas skudras (kas saprotams) triec autiņus tālāk, cilvēki pielipuši pie logiem, lai gan sprāgst ik pa pāris minūtēm, ugunsdzēsēji piebrauc pēc minūtēm 10 un, pirms sākt dzēst, vēl kādu labu brīdi arī turpina skatīties, kā autiņš deg (šitas bija fascinējoši! jāatzīst, ka autiņš bija jau pa kādiem 85% nodedzis, līdz ar to faktiski neglābjams, bet nu tomēr - apdraudēta blakus esošā ēka un citi transporta līdzekļi, kas nu jau padzīti nostāk).

tāda, lūk, man nakstiņa padevusies! o_O

P.S. lieki minēt, ka no rīta smīkņājām par degšanas iemesliem, protams, neizpalika versijas nedz par aizvainotām sievām, nedz par iesaistītām naudas lietām - bu!

jaunais kolēģis: у тебя такой заводной смех!

ierasties darbā jau pl. 9:00 nozīmē, ka jau pl. 10:30 šķiet, ka esi darbā par ilgu - visi besī!

jā, jā - es esmu izlaidusies!

tik un tā viss besī!

es parasti zinu, ko gribu, vai vismaz zinu, ko tieši negribu,
bet šodien, šodien mani stresina neziņa, kāda/kas ir šodienas mūzika?
nu, ko spēju klausīties - viss, ko slēdzu, kaut kā ne tas. WTF? o_O

upd.: ak, tad šitā izrādās - ieskatījos kalendārā un viss kļuva ļoti skaidrs. :D

un tā vienmēr - kad gribās deju plača grīdu padeldēt un turklāt mīļotais būs aizņemts darbos (tātad es varētu aizlaist nelielos nedarbos ar meitenēm, mikiki) visiem ļoti pieklājīgi plāni saieplānoti.

nu, ja - tā jau gadās, ja gribās nedēļas vidu, mikikiki

es cibā nekad nerunāju par darbu, es vispār maz runāju par privātām lietām.
lai vai kā varu pateikt tikai to, ka darbs saistīts tikpat lielā mērā ar līgumiem, kā ar cilvēkiem.
un šeit sākas interesantākais - cilvēki. labi/slikti, melīgi/patiesi, atklāti/noslēgti, bet katram var atrast savu pieeju, jo darba specifika to prasa. un tad... un tad zemīt atveries - nevilšus mans deguns pabūn svešās dzīvēs, svešos notikumos, svešās problēmās, svešās lietās kā tādās (un tie, kas mani pazīst, zina, cik jūtīgs ir mans deguns un cik nelabprāt es zinu lieku...). un jo vairāk Tu redzi, jo grūtāk lietas kļūst diskutējamas, jo grūtāk tolerējamas, jo Tu sāc saskatīt likumsakarības cilvēku uzvedībās (jā, jā - vispārināt ir slikti, bet neslīpēti dimanti no pelavām jāatsijā).

respektīvi, tas ko gribu teikt, ir viens, kad Tu savus spriedumus par cilvēkiem un dzīvi izdari pēc savas pieredzes, bet kas pilnīgi cits, kad Tu kļūsti par apkārtstaigājošu enciklopēdiju cilvēku uzvedībās (tad secinājumi, kurus izdari un kā pie tiem nonāc ir zīmējami shēmu shēmās), tad nu ticiet uz vārda, mani susļikiņi - dzīve ir pārāk īsa, lai to tērētu turot ļaunu prātu uz kādu, dzīve ir pārāk īsa, lai to tērētu uz cilvēkiem, kas jūs sarūgtina un kam pārāk bieži kaut kas jāpiedod, kaut kas jāsaprot, proti, cilvēkiem, kam raksurīgs proporcionāli vairāk ņemt nevis dot.

un vienīgais, kam ir nozīme, ir cilvēki, Tev tuvie cilvēki līdzās - tāpēc neturiet labos vārdus sevī, neturiet nevienu pozitīvo emociju sevī un pasakiet cilvēkiem, kurus mīlat, cienat, vienkārši augstu vērtējat, kā jūtaties par un ap, un gar, un ar viņiem - viņi ir to pelnījuši un jūs paši esat to pelnījuši, jo beigās nekam citam vairs nav nozīmes.

pie šī ļļļoti labi strādājas :D

šodien esmu apvainojusies uz...uz...uz... dzīvi
par to, ka jābūt darbā - uznāca niķītis! vēēēē

pēc tik idilliskas nedēļas nogales vienkārši nespēju piespiest sevi strādāt - varētu sēdēt pie loga un sapņaini blenzt uz garām plūstošajām citu dzīvēm, jo šobrīd ļoti, ļoti patīk iestrēgt savējā. :)

...pēc 43 d. atturēšanās atkarība mani pieveica - coffee it is! :/

nu, tā, mīļie susļikiņi, man vajag, lai jūs no pl. 14:00 paturat savus īkšķīšus par mani tā cieši, cieši, labi, ja?!

tik ļoti nāk miegs, ka no intensīvas plakstiņu turešanas vaļā sāk sāpēt galva. :/