tas arī ir Mērfijs, ja gribās strādāt ilgāk taisni tajos vakarso, kad ir citi plāni un aizkavēties nedrīkst? nē, nu, protams, iedomājos, ka tas varētu gadīties, ja iemesls, kāpēc nevar palikt, nepatīk, bet nē - gluži otrādi, gaidāms ļoti patīkams un ilgi gaidīts vakars.

un tomēr - gribās palikt strādāt - staņņiņka!

es nezinu, kāds ir jūsu, mani susļikiņi, definējums draugiem, bet manējais ir sekojošs:
draugs = cilvēks, kurš tevi saprot no pusvārda un tavas izjūtas un sajūtas nolasa no acīm (līdz ar to vienmēr zinās, ko tev pateikt un kurā brīdī), kam var uzticēties kopā aiziet līķi aprakst un nekad nešaubīties, ka Tevi nenodos. Bet ikdienā, pieļaujot tomēr, ka veselais saprāts ņem virsroku un līķus katru dienu nav jārok (par spīti tam, ka galvas kost nost man gribā biežāk kā reizi...mmm...nezinu...nedēļā? :D), ir tuvs cilvēks, kurš respektē sensitīvās tēmas un nemēģina jebkādā veidā un jo īpaši verbāli (kā zināms, vārdi sit spēcīgāk kā fizisks spēka pielietojums) spīdēt uz tava fona/rēķina, un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi - prot paturēt mēli aiz zobiem un sāk kost galvas, ja kāds cits tavā kontekstā to neprot.

tādu cilvēku nav daudz principā un tas nav kaut kas, ko var iemācīties vai ar lielu centību panākt - vai nu jūs esat uz viena viļņa, vai arī ne, turklāt dzīves laikā tas var mainīties. un tomēr man pārītis tādu tuvu cilvēku ir, par ko nenormāli lepojos!

lāāāv'ja! :*

ja kafija tiek dzerta tikai darbā, tad 3 nedēļu atvaļinājums palīdz veidot jaunu kafijas dzeršasna "paternu", tas ir, kafija vairs netiek patērēta vispār. mikikiki

es tiešām nezinu, kas darās manā galvā, bet šonakt sapnī spēlēju paslēpes ar animētu, apmēram šitādu (tikai 3 stāvu mājas lieluma), Tyrannosaurus rex!
precīzāk, viņš slēpās un gaidīja, kad meklēšu, bet atskārtis, ka es nenāku, jo slēpos pati (bail ta bija bezbožno), nāca meklēt - tāds priecīgs kā šunelis, kas luncina asti!

susļikiņi! ir kādam zināms, ar kuru no ananāsu sulām (cido, gutta utt.) visgaršīgāk sanāk māju pina colada? mikiki

trīs nedēļu atvaļinājums ir beidzies, otrā diena darbā.
diena pirmā: esmu paspējusi tikt galā ar uzkrātajām darba katastrofām (pāri par 1000 e-pastiem, līgumiem, miljons lapiņām uz galda), iesaistījusies jaunā projektā un apdomāju pretendēt uz jauno vakanci.
diena otrā: medusmēnesis nav beidzies. totāli nespēju pieslēgties darbam... ^__^
                 vakarā kapājam ar Zan" rumiņu - jāieskrien tik vēl pakaļ Malibu + pineapple suliņai un būs nom-nom-nom :))

sēžu, blenžu visai truli monitorā un izmisīgi cenšos uztvert/saprast frāzes:
kas mūs nenogalina, padara sitprākus
jēgu.

nesanāk.

vakar bija šitā!

nokavēju darbu un dabūju mazrājienu no šefa.

es nekad neesmu bijusi vācēja, bet gan ārā metēja.
pat sīkumos.

tad nu ļoti grūti paturēt/saglabāt vecos sūdus, kad tiek atšķirta jauna, balta lapa.

palasot susļiklisti, rodas iespaids, ka tas sūda armagedons ir iestājies jau tagad - nesagaidot 21.

iestājas manāms apjukums, kad dzīve katru jomu sagriež, izgriež un atvemj tev atpakaļ.
rezultātā tev, nabagam, nekas cits neatliek, kā staigāt apkārt te saraudātai, te ar muļķīgu smaidiņu, te nedaudz "uzkarinātai", te histēriski ķiķinot.

kad cilvēki bez humora izjūtas nokļūst kolektīvā ar visai atrakstīvu un reizumis melnu humoriņu, viņi ļoti dīvaini pielāgojas - savu tradicionālo aizvainojumu prozicionējot kā joku, nemainot intonāciju!

not funny at all!

runāt un norunāt no sevis nost.
runāt niekus, muļķības, nesvarīgo,
lai svarīgais pazaudētos.
runāt.


nošaut nedrīkst apžēlot
runāt nedrīkst aizliegt

kad perifērā redze piefiksē, ka aiz loga parādā kāda vīra stāvs, rodas zināma trauksmes sajūta, jo logs ta 5. stāvā! :D

ir, ir!!!!!!

šodien tāds...hmmm...interesants garastāvoklis - ne ta gluži lecīgs, ne ta gluži piedauzīgs, ne ta gluži priecīgs, ne ta gluži...khm...katrā ziņā noteikti ne uz strādāšanu!

karoč' - piektdienāāāā! :D

un kitajozinkiem arī ir sanācis visnotaļ skaisti, mhmmm!

pat nebiju par to iedomājusies, cik ļoti tomēr esmu mainījusies.
un lai arī maksimālisms nekur nav palicis, kā arī entuziasms vēl tepat vien ir, tomēr man šķiet, ka spēja kategoriju "normāli" (gan vispārināti, gan par cilvēkiem runājot) noreducēt uz "dažādi", ir visai liela personības izaugsme.
tas gan joprojām nenozīmē, ka kategorija "dažādi" ietver sevī galējības, nu, tur, piemēram, morālos kropļus, maniakus, sadistus un pārējos, kas sen vairs nav cilvēki, manā skatījumā.

varu tikai atkārtoties - saprast nenozīmē pieņemt, kur nu vēl samierināties.

jau otro dienu ēdu saldumus nereālos apjomos - omg, omg, omg!