man šķiet, ka normāliem saimniekiem nav problēmu - saprot, ka suns ir jāaudzina, saprot, ka bērni jāaudzina, apzinās, ka suns ne tikai kaprīze, bet arī uzliek pienākumus un tad jau laicīgi var sagatavoties. jo lielākā daļa problēmu kas ir (cik esmu novērojusi) ir tādēļ, ka suns (vai bērns) ir aksesuārs un tādēļ arī rodas problēmas, kuras negrib risināt, tādēļ no suņa atbrīvojas, kad situācija nopietna un problēma pagalam ielaista.

/vispār par to, ka suns ir prioritāte, no kā vēlāk izriet problēmas ar jaunu ģimenes locekļu parādīšanos var cīnīties, ir novatoriska pieeja suņu audzināšanai, kurā suņi ir nevis būtnes ar tieksmi dominēt, bet aprakstīts ka viss, arī saimnieka uzmanība ir resurss un līdz ar to arī cita audzināšana un dresūra. nesakarīgi uzrakstīju, bet esmu pārgurusi un uzreiz nevaru piesaukt nevienu autoru, bet mums vieslektore par šo (riktīgi kruti stāstīja) ar piemēriem, kā izlabot problemātisku uzvedību