ļoti, ļoti šito apšaubu, jo man tā domāt, tas nāk no tās ciešanu un kreņķu glorificēšanas un uzskata, ka manas sēras ir dziļas un mana depresija ir skaista, jo tikai tā ir redzamas dvēseles dzīles, ak pašnāvnieciskie mīlnieki, kas metās zem sliedēm, visi cēlie cietēji, apbižotie nabadziņi etc etc etc
nu ir prieki dziļi un var viņos dalīties, vien var dalīties tikai ar tiem, kam iet tikpat labi un viņi zin par ko mēs runājam. tā ir tikai uztveres vaina, ka labāk kreņķējamies kādam līdz, nekā ar kādu priecājamies, jo mēs kaut kā to bieži saistam ar lielīšanos, noskaušanu un to, ka ja labi, tad sēdi un never muti vaļā, savādāk būs slikti.