ierašanos mājās sešos no rīta var uzskatīt par tēvzemes svētku veiksmīgu nosvinēšanu.

tagad tik jāpabeidz skatīties spēle (kas pašlaik vairs neizskatās tik cerīgi - gribētos gan redzēt kā rīt mūsējie spēlē pret krieviem, ja man zināmais info ir korekts, un pajust līdzi, nesaudzējot balsi) un jāizdodas uz veikalu, lai saceptu vakar nedabūtās pankūkas :), tiesa gan tobrīd ne gluži gribētas, bet tagad gan.

un,jā, paldies par patīkamo kompāniju - tas bija tieši tas, kas vakar bija vajadzīgs! :)

p.s. brīnos, ka pēc viņķeļa un kokču savienojuma šodien tikai nedaudz sušī, no otras puses - pohas nekad nav bijušas īsti raksturīgas, well - fine by me!