man šķiet, ka tā ir kaut kāda rudens sērga! un turklāt tev tas bija jādara dienā, kad es varētu teikt - brīvdienas nav manas laimīgās dienas!

man brīvdienas nekad nav diezko laimīgas, jo tad ir esības realitāte pašam ar sevi un visādi sūdi uzpeld un sasmirdina mierpilno realitātes rutīnu..

a-pf, pat nezinu, ko atbildēt. laiakm jau brīvdienas nav manas laimīgās dienas, jo kādam vienmēr liekas, ka jāiesaistās mana'pabūšanā ar sevi, kas manī laiku pa laikam izraisa dēmoniskas rakstura īpašības. piemēram, pārmērīgu sarkasmu un pārējo nespēju uztvert manu komunikācijas veidu. jap - laikam tur tā vaina.

ak jel jā - rudens depresija, kad vissirslikti visiem un tad ņem un dzēšas un nāk atpakaļ.. tā tas ir bijis visu laiku un tā tas būs...
cilvēkiem pēkšņi šķiet, ka kautko dara nepareizi, jo nejūtas diezko labi un kautkas liek mūsos ticēt, ka tas nav gadalaiks, bet mēs paši. es rudeņos bīdu mājā mēbeles krustušķērsu trīsreiz nedēļā un vienmēr kautkas nešķiet pietiekami labi, kaut visu vasaru esmu nodzīvojis vidē, kur dīvāns ir tur kur vienmēr bijis un pat netiku pamanījis, ka tas tur ir..

rudens.

Tu nupat mani saviļņoju un sajūsmināji līdz "dušas" dzīlēm - Tu bīdi mēbeles! Es domāju, ka tāda mānija piemeklē reto, mani gan tai skaitā un tomēr.