kaut kkad ziemā biju gribējusi, lai manam kompim pārinstalē vistu uz xp, ko arī dabūji, tikai ak, vai, aik, vai cik blondi sanāca - viss, izņemot mūziku (wtf?wtf? ar manu galvu darījās), tika bekapots diskos,kā rezultātā visa rūpīgi krātā un sakartotā diskogrāfija kaķim zem astes. joprojām nevaru saņemts to visu salasīt atpakaļ, bet tā gribās paklaus;ities vecāspleilistes. eh!

un, jā, ņemot vērā manu gultas režīmu un pārgulēšanās sindromu, šovakar jums draud plaša spektra spams no manas puses. jau iepriekš atvainojos par sagādātajām neērtībām - braucam tālāk, he-he.

es lasu savu garderobi pa mazām detaļām, nezinot, kāda mozaīka galā sanāsk, jo tur ir jābūt visiem veidiem/krāsām/aksesuāriem, lai es spētu salik sevi pa gabaliņam, atbilstoši tam, kā konkrētajā dienā jūtoes. ats mani mulsina - jo mūzdien skapī ir vientuļi apģērba gabali, kas gaida savu komplektāciju, jo veikali, diemžēl, nav vienā laika joslā ar mani.

nu, ko, laikam tomēr jāiet mēģināt piedabūt pierimt paralēliperpendikulārajām domām galvā un mazliet pagulēt pirms kārtējās nogurdinošās bezdarbības dienas. this really suck!

es vakar droši vien tik intensīvi domās biju ar visiem jums muzejnaktī, ka šodien nogulēju igāk par visiem jums (hi-hi-hi) līdz pl. gandrīz diviem dienā.

izcepu gardu šķiņķa-siera-tomātu-sīpolu-ananāsu-paprikas picu, lai sāpošās nieres aizrijās, ha!

mīlīši, aši aši, burtiski taga, iesakam, ko novilkt un paskatīties - tādu foršu un pozitīvu, ne tiszlas parodijkomēdijas, vai nopietnu un dziļu, jo emsu noskatījusies visus savus seriālus un filmas, kas bija aizsēdējušās kompī, help - mirstu no garlaicības!

es zinu, ka manā frendlistē ir pietiekmi daudz susļikiņu, kas kaut ko vai vismaz pietiekami šo to čirī no kompjiem - man ir problēmīte, moš kāds zin', kas varētu būt pie vainas. nekad agrāk tas ar manu beibīti (Acerīti) nebija noticis, bet nu kādas 2-3 nedēļas tiklīdz ieslēdzu torrentus, lai novilktu filmu, i-netā sērfot nav iespējams, pat pastu never vaļā - čo za hreņ, čo za hreņ? ai, ai - bēda, bēda, asara, asara.

upd.: droši vien i-neta provaiders nav pie vainas, jo mājās ir 2 kompji un otru nekādas izmaiņas nav skārušas.

nesen atskārtu nelielu problēmu - mans priecīgais balss toniss/tembrs ir vienāds ar manu koķetējamo tembru/toni, vai arī es koķetēju, kad esmu priecīga, šito es vēl neesmu sapratusi, bet kā saprotams, tas ir slikti, jo tas dod šķietamus nevajadzīgus impulsus subjektiem, kam nu nekad un ne pie kādiem apstākļiem tie nebūtu jāsaņem, līdz ar to esmu nedaudz uskārusies, kā šo jautājumu atrisināt, jo parasti līdz brīdim, kad subjekti aptver, ka tur nekā tāda nav, kā ir salicies, ir jau uzpūsta vesala drāma. a drāmas, kā jums zināms, mani mazie susļikiņi, man gaužām netīk!