šorīt atskārtu, ka mana frendliste palikusi bezizteiksmīga. agrāk emocijkrāsiņas ieviesa vacatio (un, protams, vēl daži - vairak gan periodiski), bet tagad arī tur tikai retu reizi parādās tas, kālab tika piedraugota. droši vien ar mani ir līdzīgi un droši vien tas skaidrojams ar to, ka skaistās vārdu spēles nāk ārā pašas no sevis tad, kad cilveki jūtas (iespējams arī ir) laimīgi vai nelaimīgi, jo galējās emocijas nokaitē nervu galus un visa pasaule šķiet dzīvošanas vērta un rada emocijas. pārējā laikā viss ir pelēks. ir bezizteiksme.

visiem patikt nevar, ko principā visi arī zina, bet tik un tā ir nepatīkami, ja kādam nepatīc, īpaši, ja tas kāds, ir normāls un principā varētu patikt Tev.

man tak ir satriecoši skaistas kājas. būs jāiegādā vairāk kleitas, vēlams īsākas par ierasto pieklājīgo "līdz celim" garumu. ja, izlemts!

šodien ārā saule spoža jo spoža - pirmais marts kaut kā automātā pamodināja pavasari - solos būt labiņa un rakstīt vairāk un skaistāk, lai pašai un Jums, mani mazi susļikiņi, prieks! ;)

ak, jā - man droši vien ir kaut kā tā sanācis, bet līdz šim ir radies iespaids, ka cibā lielais vairums ir mazgadīgāks par mani (kas pats par sevi nav slikti, bet komplektācijā ar sekojoši "un" diezgan nogalina) un diezgan nenobriedušas personības, kad runa ir par nopietnām un, jā, sadzīviskām lietām. bieži vien tiešām gribas pateik - izaudz un pieņem, ka monētai ir vairāk par divām pusēm, nevis tikai tā viena, kuru šaurpierīgi redzi!

nu, labi, labi pavasaris muskulī, bet kad smadzenēs, ta jau nevar pastrādāt! :D

ledusskapī mani gaida jogurts - ķiršu. negribās.

atlika pavērt muti un izrādās, ka pārējiem ir ko teikt - patīkami!