|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Obser Ver -
Comments:
Stāsti man par sociālismu un godprātīgajiem. Tur vienkārša lieta - varēja būt pirmrindnieks, atzīts cilvēks un tai pat laikā no nevajadzīgiem (lasi - kopējiem) materiāliem valsts darbnīcā uztaisīt sev dārza traktoru. Vienkārši ir reflekss, ka tas kan nav tiešā veidā mans, pastāv kautkādā dabiskā veidā, tā bija, ir un būs un nekas nenotiks ja es mazliet paņemšu sev. Un - vai tad parks bankrotēs, ja es vienu reizi nobraukšu bez biļetes? :) Un efekts sasummējas, miljoni arī no santīmiem veidojas.
tu runā par teoriju, bet es par praksi :)
Nu, acīmredzot Tev vienkārši nav paveicies sastapt godprātīgus cilvēkus:) Man savukārt ir paveicies ar tuviniekiem, un es ļoti lepojos ar to:)
Ir gadījies, kāpēc ne. Kritiskā masa un daudzi no lēmējiem turpina dzīvot kā dzīvojuši, tāpēc tos tavus godprātīgos uzreiz neredz. Viņi ir, tas fakts, bet zini, kā ar zilajiem graudiņiem - nevajag daudz, lai spaini ūdens nokrāsotu.
Nē, nu tas fakts, protams, par zilajiem graudiņiem. Tikai saruna jau sākās ar to, ka ne jau sociālisms pie vainas, bet katra paša iekšējie sūdi:)
par sociālismu daudzmaz skaidrs, man šķiet. neko īsti nopirkt nevarēja, daudz vienkāršāk bija sarunāt vai nofenderēt pašam. viss lielais un labais bija itkā kopīgs, bet nevienam konkrēti nepiederēja. sabiedrībā, kur lielākā daļa ir saimnieki, domā tur tāda attieksme radīsies tikpat viegli?
Nuuu, novelt vainu uz kaut ko: valdību, sabiedrisko iekārtu, vecākiem, utt ir visvienkāršākais;)
Tāds kautrīgs jautājums:cik Tev ir gadu? Tu vispār reāli arī esi piedzīvojis to sociālismu?;)
pavisam kautrīgi atzīšos, ka esmu piedzīvojis sociālismu kā algotais darbaspēks.
turklāt es neko un nevienu nevainoju; ir cēloņi, sekas un mēģinājumi tos izskaidrot. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||