Obser Ver - Pavisam cirslīgs stāsts

90to gadu pirmajā pusē cirslītis aktīvi dziedāja korī un vajāja bakalaura grādu Universitātē. Pēc tam, kad koris nodziedāja pāris dziesmiņas kādas politiskās partijas ziemassvētku pasākumā, bija nopelnīti labi līdzekļi pašiem savam Kora Pasākumam.

Koris skaitījās kaut kāda tur Rīgas nomales kulčaka paspārnē, tādēļ 1994. gada 14. janvārī (piektdienā) jaungada pasākums notiek tieši tur. Jauktais koris nozīmē, ka tusiņā meiteņu ir vairāk nekā zēnu, kas nevar nepriecēt. Vārdu sakot, sestdien no rīta, uz centru braucot (ar vairs nebūt ne pirmo attiecīgā maršruta autobusu), aktīvākie koristi vēl dzēra šņabi no kakliņa un skaļi dziedāja (ciest nevaru šitādus lopus!).

Centrā daži pavisam aktīvi koristi nolemj vēl padzert aliņus kondženes kafūzī. Viņi pavisam bija trīs - divi bračkas un vēl viens. Patiesībā, viņiem bija jāsagaida savi transporti (vilciens, autobuss), lai dotos uz savām pierīgas dzīvesvietām. Laiks bija apmēram 1.5 stundas.

Ap 15.30 cirslīgais pasākuma dalībnieks juta filmu trūkstam, tāpēc(!) pa kluso (kamēr abi pārējie gāja atliet), aizjoza uz savu vilcienu. Rietošās saules stari krita pār peronu, kad tika atrasts attiecīgais transporta līdzeklis, noskaitīts otrais vagons no sākuma (visi krutie brauc otrajā vagonā) un piesēsts. Tagad ap stundu garš brauciens, tāpēc mazliet pievērsim acis...tāks... Atveram acis. Re, ārā tumšs, un vilciens taisni ieiet stacijā. Ātri ārā! Hm, kaut kas nav īsti riktīgi. Nez kas uz tās stacijas rakstīts.



Uz stacijas bija rakstīts "Ludza". Hm, tā pilnīgi noteikti nav īstā stacija, bet tā varbūt ir kāda cita stacija kādā mazpazīstamā pierīgas dzelzceļa līnijā. Pulkstenis rāda 21.00. Stacijā ātri noskaidrojam, ka:
-) šī tiešām ir pilsēta Ludza, kas atrodas Zilupes līnijā (šai līnijai ar pareizo ir tieši viens kopīgs punkts - sākumpunkts)
-) nākamais vilciens uz Rīgu ir ap 4.00 no rīta
-) vilciens līdz Rīgai iet apaļas 5 stundas.

Cirslis pie sevis domā, ka īsti taisnīgi jau tas nav - kāpēc pa ceļam mani neviens nepamodināja, piemēram, Ogrē vai Krustpilī, vai vismaz Rēzeknē? Vai tiešām izskatījos pēc tāda, kurš zin, kurp dodas? Un kur skatās biļešu kontrole? No otras puses, nav nemaz tik traki. Atrodos rajona centrā, ir sestdienas vakars un man kabatā - lai slavēts Kautkas - atrodas arī 5 lati. Netaisnībai ir vēl viens skaudrs aspekts - pazaudēta soma. Droši vien atstāta vilcienā, lecot ārā.

Nākamais darbs - atrast vietu, kurā sagaidīt Vilcienu Atpakaļ. Pirmā vieta, kas gadās ceļā - restorāns "Ludza". Plaši koridori un kāpnes uz otro stāvu, tipiskie purpurkrāsas aizkari, bet - neviena apmeklētāja. Apēdam vietējo karbonādi, padzeram sulu (3glāzes), limonādi(0.5 l, servēta ar visu pudeli), kafiju (šķīstošā) un 50g spirtotā (mērenību, cirslīt, mērenību!). Rēķins - Ls 1.27. Ap 24.00 atskan laipns lūgums doties prom. Ārā dārd disene. Ejot skaņas virzienā tiek sasniegts kultūras nams "Ludza". Ieeja disenē - 30santīmi. Cirslis nolien zāles stūrī un izliekas par piedzērušu un atplīsušu (tādu tur bija daudz). Ap 2.00 pasākums bija cauri un cirslis atkal sajūtas kā palestīnietis. Dodas uz staciju.

Stacijā vilcienu jau gaida bēdubrālis treniņtērpā, sūkstās, ka čomi viņu atveduši no Rēzeknes un pametuši šeit bez nudas, prasa uzpīpēt un izmaksāt biļeti līdz Rēzeknei. Ko pīpēt nebija, bet naudu biļetei cirslis viņam aizdeva iedeva. Pie viena bija arī kāds, kam izsūdzēt bēdas:
- Знаешь, у меня сумка пропала.
- Где?
- В поезде, когда спал.
- Наверно, кто-то спиздил.
- Нет, это я сам её просто поебал...

Tā nu svētdien, 16. janvārī ap pusdienlaiku cirslīgais korists skumīgs par pazaudēto somu ierodas savā pierīgas pilsētiņā, savā mājā. Un atrod somu priekšā:) Lūk, kam ir vajadzīgs bračka! Lai savāktu atstātās mantas no kondženes kafūža. Ak jā, brālis bija pārradies sestdien ap pusnakti. Bija paņēmis pareizo vilciena līniju, bet aizlaidis garām stacijai kādu stundu...