Obser Ver -

Labuvakar, te atkal jaunās koru ziņas ar observerčegu!

Šogad koru mākslinieciskās vadības ir zināmā mērā atbrīvotas no viena no sarežģītākajiem amatiermākslas (gan jau ne tikai amatieru) izaicinājumiem. No repertuāra izvēles. Nevar teikt, ka pavisam brīvas, bet, ja slinkums kaut ko domāt, bail eksperimentēt, vai koris vienkārši nevelk, tad mierīgā garā pulējam dziesmusvētku dziesmas. Tās grāmatiņas ar noslēguma koncerta kora dziesmām ir iespiestas jau kādu gadu atpakaļ. Tātad, par to koncertu viss bija skaidrs jau savus divus gadus pirms viņa plānotās norises, un tas ir diezgan iespaidīgi. Baumo jau, ka ne visu no tā tās grāmatas uzreiz laidīs vaļā koncertā. Visādās skatēs, sadziedāšanās utml., tās pelavas atsijāsies, un uz koncertu paliks vien "tīrs no zelta".

Redakcija ieskatījās, kas šoreiz tajā sarakstā nonācis. Klausītājus vareni priecēs garš jo garš "must have" dziesmu saraksts. Saprotam jau skatītāju, kurš Gaismas pili, Lauztās priedes n'stuff noklausās reizi 5 gados, bet iedomājieties sevi koristu vietā (sevišķi, pieredzējušo koristu vietā), kuriem ar vēlmi pēc dažādības vēl viss kārtībā. Tas nozīmē pāris reižu gadā šo visu kaut kādos pasākumos atkārtot un tā jau savus 10-20-... gadus. Apnikums nav tas īstais vārds un nav varbūt arī tā problēma, bet runāt par kādu īpašu pacēlumu izpildot to visu būtu tā kā veltīgi.

Redakcijai ir no agras jaunības mazliet neizskaidrojama skepse pret Kataloņu separātistu iedvesmotāja (viņš arī M. Brauns) sacerēto Saule-Pērkons-Daugava un arī tagad neizpratne, kā šis opuss nonācis vienā plauktā ar 100+ gadīgiem klasiķiem kā "bez šitā nevar". Aizdomas par oligarhu sazvērstību te laikam nevietā, tāpēc redakcija klusi samierinās ar savu "īpašo viedokli" šajā sakarā. Vien vēl piebilstam, ka cien. komponists uz katriem svētkiem kaut ko piedomā klāt tajā dziesmā. Pilnīgi noteikti zinu, ka ap 1990. gadu mēs viņu dziedājām iekš Do, un nebija nekādas vainas. A tagad, skat, kādu laiku jau ir iekš Re. Kazi uz nākamajiem svētkiem iebrauks mi-bemolā, jo tak radošie meklējumi mēdz būt mūžīgi un dziesmusvētku korī soprānu ir tūkstoši.

Soundtreks no Sprīdīša un fragmenti no Lāčplēša repertuārā pat nebūtu nekas peļams, bet ar interesi vērosim vai koncertā reāli nonāks "plikā" patriotisma segments ar "Gaiziņu Latvju milzi" un "Brīvās Latvijas Karoga dziesmu". No dzīvajiem komponistiem redakcijas favorīts ir jauki mīlīgā Selgas Mences "Gara gara šī naksniņa" (tautasdziesma par tēmu "šovakar mājās nebūšu, daudz darba"), bet citādi tā pabāli. Pieņemu, ka fonā kāds rūpīgi domā par krāšņu režiju, kas to visu pieregulēs.

Kas vēl? Baumo, ka koros šobrīd sastāvi tā tīri uzblīduši, bet pasteidzieties, dārgie draugi, ja vēl domājat par piedalīšanos, jo runā, ka jau februārī tiek izveidots galējais dalībnieku reģistrs no personas kodiem, un ieeja estrādē koristiem būs ar čipiem.

Līdz nākamajai reizei!