Obser Ver -

Jau 10 dienas bez skriešanas. Nez, vai tas nav beigu sākums. Tā kā galva smaga, tā kā negribās, tā kā iesnas un nogurums pēc ofisa dienas, laiks štruntīgs arī, ja. Reģistros ielūkojos, nu jau 22 mēneši pēc kārtas, kuros noskriets simts+ km. Tā būtu zināma katastrofa, ja tas tā vienkārši beigtos, kazi vēl nenoskriešu vispār neko decembrī?

Nav redzama "perspekķiva trudavova naroda", tāpēc arī vakaros uz dīvānu stipri pavelk, nevis aut kājas un iet tur ārā uz empīrisko pētījumu par ietvju tīrīšanas kvalitāti.

Tāds kā pamotivēšanas variants rādās vien paritināt atmiņā sezonas skrējienus. Siguldas pusmaratons oktobrī, par piemēru. Mēnesis pēc maratona pavasarī deva foršu PB pusmaratonā, bet rudenī viss bija savādāk. Tā īsti nebiju atguvies pēc Valmieras M, kad jau uz Siguldas pusīti bija jātaisās. Startā doma bija, ka godam jāfinišē sezona, lai vismaz ir finišs un tā. A te atkal sagadījās, ka tempa turētāji uz manu pieklājīgo rezultātu bija noorganizēti. Gāju līdzi, un pēc ceturtdaļas bija skaidrs, ka no tiem tempa turētējiem jāiet prom. Finišā izrādījās līdz PB nieka 40 sekundes pietrūka. Nez tas nozīmē, varbūt varēja? Nu labi, neko, tad jau redzēs, tagad tāda starpszona, varbūt uz gumijas lentu jāpāriet.