Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

Obser Ver -

May. 18th, 2012 08:16 pm

Diena līdz M., skriešanas pasākums šķiet sajāts jau šobrīd. Trešo dienu totāls aizsmakums un klepus. Kā tad tā? Pavisam vienkārši, dakter, mušas sarijos. Otrdien, paskrēju pa mežu un ievilku plaušās veselu bariņu. Domā, izklepojies, izspļauj un miers, ne pirmo reizi, tak. A nē, krekškināju visu nakti, un tā arī neesu pārstājis. Vispirms pagūglēju, tad piezvanīju ģimenes ārstam, un tā arī teicu, es te ziniet mušas saelpojies, dakterīt, kas ar mani tagad būs (gūgle zināja teikt kaut ko par plaušu karsoni). Piedāvātajā spektrā bija no skriešanas uz uzņmešanas nodaļu (tādas mušas ķer ar īpašiem aparātiem), līdz vienkāršai nekā nedarīšanai. Izvēlējos padzert ACC 200, kas gļotādu tīrot. Tad jau redzēs, pašsajūta citādi tīri ciešama, un varbūt tā nemaz nav muša nekāda, bet parasta apaukstēšanās. Imūnsistēma mēdzot būt švakāka īpaši tad, kad sportiskā forma vislabākā. Nu, un kāda jēga no tās formas, tavumāt?

1 comment - Leave a commentPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Comments:

From:[info]mth
Date:May 19th, 2012 - 08:57 am
(Link)
Man līdzīgas domas par imūnsistēmu. Baidos piedalīties iecienītajos piedzīvojumu mačos, domāju par peldēšanu utt. Vakar vienā oficiāla'darba pasākumā dabūju pasēdēt ārā uz beņķa un vakarā jau deguns ciet. Piekritīšu Tev, ka tas norakstāms uz fizisko slodzi treniņos. Pirmo reizi trenējos skriešanā pēc kaut kāda puslīdz plāna