oblica_lasa's Friends [entries|friends|calendar]
oblica_lasa

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[18 Nov 2026|12:03pm]

honeybee
Cilvēki sociālajos tīklos ģenerē tekstus/komentārus ar MI, un nemēģina to maskēt (tipa "MI par to saka šādi")
Tie ir reāli, dzīvi cilvēki, nevis boti, viņu sociālo tīklu darbība nav monetizēta un, ciktāl man zināms, viņi negūst nekādu papildu labumu no tā, ka šis teksts ir ielikts, un viņiem nav pienākuma šādu tekstu ģenerēt

Es nesaprotu motivāciju lielā mērā arī tāpēc, ka pati izvairos no MI lietošanas, t.i., nesaprotu to jau kaut kādā basic līmenī "kāpēc tas vispār ir jādara", kas citiem noteikti ir skaidrs

Bet tomēr: kāāāpēc?

Nu, manā skatījumā vispār rakstīt soctīklos ir jēga:
1) lai veidotu sociālos kontaktus, būtu iesaistīts cilvēku sarunā
2) lai asinātu prātu, t.i., ieraktos dziļāk kādā jautājumā vai izdomātu jaunas pieejas, kā veidot savu argumentāciju
3) lai pārliecinātu citus par savu viedokli

1) Sociālais kontakts, kas tiek veikts, pasūtot MI kaut kādu tekstu, man šķiet, iet totālā mīnusā, labāk būtu neko neteikt, nekā pateikt MI tekstu
2) Prāta asināšanas funkcija ir vai nu gandrīz nekāda, vai mīnusā (nu vismaz man subj liekas, ka labāk atstāt smadzenēs jautājumu, lai tas turpina mudžināties, nevis uzģenerēt MI atbildi un pārstāt domāt)
3) Citu pārliecināšana - esnez, pirmkārt, tas vispār soctīklos pārāk nestrādā, otrkārt, kurš, pie velna, top pārliecināts no tā, ko MI ir teicis kādam citam? Ja cilvēks vispār ir gatavs ļaut, lai MI viņu pārliecina, tad taču jautā pats, nevis pieņem citam cilvēkam pielāgota MI atbildi?

Vai arī ir kaut kas tajā soctīklu komunikācijā, ko es radikāli neredzu?
47 comments|post comment

[17 Nov 2026|10:51pm]

teja
skatoties panorāmu Trūmena šova sajūta par jauno valdību: visiem tie paši apģērbi, miesasbūves, vecums, dzimums un vaibs, un visi saka "man ir portfelī ir daudz svarīgi dokumenti un ļoti svarīgi darbi jādara, tostarp arī jālido rīt uz ārzemēm"
jāizberzē acis
post comment

[15 Nov 2026|08:11pm]

teja
es vienmēr zaudēšu spēlē "kuram ir vairāk vienalga", un "kuram ir mazāk ko teikt", bet jautājums arī, vai šajā spēlē ir kāds uzvarētājs.
post comment

[13 Nov 2026|11:48pm]
fedrs
Vai zinājāt, ka teātrī ir galds, uz kura aktieri atstāj ziedus, kurus viņiem pasniegt pēc izrādes?
2 comments|post comment

[12 Nov 2026|02:56pm]
fedrs
Es gribētu nedaudz maiguma.
Ar vaniļas garšu. Var arī šokolādē.
2 comments|post comment

[09 Nov 2026|06:58pm]

teja
pateicoties FB kultūrkariem, šodien uzzinu_pēdējais, ka ir vesela rinda vēsturnieku, muzejnieku u.c. !informētu cilvēku!, kas neuzskata, ka Livonija bija kolonizatoru settlement un actually uzskata, ka vācieši mums atnesa "civilizāciju".
7 comments|post comment

[09 Nov 2026|04:38pm]

lavendera
Tad, kad tu, cilvēk, esi gatavs katru dienu iet uz sporta klubu, lēkāt pa stepu un cilāt svarus, nokaujas kāja, nokaujas mugura, teipotāja jāgaida trīs dienas un vispār vissirslikti. Vismaz padejot aiziešu, ja nu kaut kas iekratās vietā.
Kā teica lld, vecums nenāk divi.
1 comment|post comment

novembris [08 Nov 2026|06:18pm]

inese_tk
[ music | Līgas pH3 - Veļu govis ]

šī bija ļoti veļīga nedēļa.
pavasarī dabūju 3 dažādu aso pipariņu stādiņus no Melnā stārķa kunga. pagājšnedēļ, beidzot, ar K starpniecību aizsūtīju Ancei atpakaļ podiņus un našķu paciņu nodošanai tālāk. svētdien izrāvu no siltumnīcas pēdējo pipariņu, kurš tur nebija nosalis un joprojām gatavināja mazus dzeltenus pipsīšus. pirmdien Ance atrakstīja, ka našķu paciņu diemžēl vairs nav kam atdot.
trešdien atnāca ziņa, ka vienai no Līgām diezgan pēkšņi aizgājusi mamma. viņa ļoti drosmīgi pati parastā mašīnā atveda mammu mājās no slimnīcas, iekārtoja garāžā, pati apmazgāja, pati saģērba un gribēja, lai pirms oficiālās izvadīšanas paši tuvākie var no viņas lēni un mierīgi atvadīties mājās ar veļu dziesmām fonā. manliekas, šis ir pareizais way to go, es gan nezinu vai pati tā varētu. so vakarrīt ar dažām no Līgām braucām uz Gulbeni dziedāt bērēs, kurām paralēli notika arī Melnā stārķa kunga bēres Rīgā. jāsaka, ka veļu dziesmas iegūst pavisam citu garšu, ja viņas dzied blakus aizgājējam un šņukstošiem palicējiem. tā bija grūta, bet svētīga pieredze. manliekas labi nebēgt no satikšanās ar nāvi. it kā jau nav patīkami un vieglāk liekas izvairīties, bet tomēr baigā svētība un kaut kas liels, tīrs, īsts un patiess, atšķirībā no mūsu ikdienas kapitālistiskajā (ne)realitātē.
pēc tam atbraucu mājās, izmazgāju matus, uztaisīju wannabe kariju, pabaroju sevi, U un K un braucām spēlēt konci Cēsīs. bija ļoti, ļoti jauks veļu vakars Malā. biju ar Malu sarunājusi, ka uzvārīs lielu putras katlu veļiem - pirms koncerta nolikām skatuves priekšā un aicinājām visus klātesošos domās lūgt savus veļus uz mielastu. nodziedājām lielāko daļu no jaunā, joprojām topošā veļu albuma un šo un to no pirmā albuma. pēc tam triecām veļus atpakaļ tur, no kurienes tie nākuši un visi kopā ar publiku mielojāmies ar veļu apgramstīto un apsvētīto putru. bija arī pilna Mala sanākusi, mums likās, ka varbūt neviens nenāks. liekas, ka viss baigi labi salikās tai noskaņā un putrā un visā. jūtos ļoti pateicīga. nogurusi arī.

3 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]