Gudri |
[25. Apr 2017|17:51] |
Uz savu galvu atmetu AD, attapos reālā bedrē - riktīgs "atsitiens". Vrb vnk tāpēc, ka atmešanas brīdis sakritis ar pamatīgu darbu slodzi, družkas Hodžkina slimību un tizlu laiku. |
|
|
Comments: |
| From: | blond |
Date: | 25. Aprīlis 2017 - 18:08 |
---|
| | | (Link) |
|
Man šķiet, jāatsāk lietot. Acīmredzot, nebija vēl pienācis īstais brīdis. Es divreiz esmu izgājusi pati no AD ļoti nejūtami, vienkārši sāku aizmirst tos iedzert. Tātad - biju gatava. Bet pašlaik jūtu, ka vēl arvien tikai tie mani glābj.
Es arī aizmirsu 3 dienas, tad laukos vēl 2 un izdomāju, ka mierīgi varu nedzert. Tgd pēc 2 ned riktīga bedre.
| From: | blond |
Date: | 25. Aprīlis 2017 - 21:04 |
---|
| | | (Link) |
|
Mjaa, tās pirmās dienas laikam vēl turpināja darboties uzkrājumi:)
| From: | blond |
Date: | 25. Aprīlis 2017 - 21:11 |
---|
| | | (Link) |
|
Jūtu līdzi ļoti, jo zinu, kā tas ir. Bučiņas!
Nu, ja tu šitā vēl spēj rakstīt, tad jau nav riktīgs atsitiens. Nelasi nepareizi, nenovēlu pilnīgi noteikti. Bet labāk ar ķīmiju nejokot, tur visam ir jānostājas vietās pamazām un bez raustīšanas.
Es pirmajā reizē lkm ātri sapratu un neielaidu depri pārāk dziļi, jo nojautu, ka tas ir vēža diagnozes un seku othodņaka rezultāts. Vrb tāpēc tas atsitiens nav citiem pārāk jūtams. Ok, kolēģi darbā gan ir pamanījuši.
bet man tu jau pēdējās nedēļas izskaties bēdīga.
tu vienmer izklausies tik brasha un optimistiska !
Man patīk domāt, ka esmu izteikts sangviniķis. ;) | |