Comments: |
Mhm. Runāšana noteikti palīdz. Nu, tāpat jau nelabi, bet dalīta bēda tiešām pusbēda, vai ne? Mēs manai mammai apkārt visi tādi "stipri" un pozitīvi lietišķi, sarunas bija tikai par rīcību un bez asarām. Bet kaut kad jau būs jātiek līdz tām emocijām, lai arī, cerams, vecām. Jo tika cauri ar "izbīli".
Kā tika cauri, nemazina jau pārdzīvoto stresu. | |