Comments: |
Turpinājums Vēja vārdam ir, "Wise Man's Fear" (man gan šķiet vājāks nekā pirmā grāmata, bet man vispār parasti nepatīk otrā grāmata sērijā)
Es pēdējā laikā esmu ļoti pavilkusies uz Miras Grantas "Newsflesh" triloģiju (ar prīkvelu); it kā par zombijiem (pārmaiņas pēc zinātniski diezgan sajēdzīgi pamatotiem, sk. prīkvelu), bet patiesībā par mediju attīstību, blogosfēru, patiesību un bailēm.
Nu, redz - es lasu tikai latviski. Man vajag labam miegam. Nav man angļu valoda tik, lai nebūtu jāiespringst.
Oh. Nu, no latviski lasītā un pieejamā man patika Māras Zālītes Pieci pirksti.
JĀ! Paldies, ka atgādināji - nesen kaut kur lasīju interviju ar Zālīti par šo grāmatu.
| From: | blond |
Date: | 3. Februāris 2014 - 21:09 |
---|
| | | (Link) |
|
Man nepatika tā līdz galam. Jo viņa ir sarakstīta tā, kā tu varia sagaidīt, ka būs sarakstītas bŗnības atmiņas. Kaut kā pārāk pareizi.
Tas ir tāpat kā ieiet restorānā, pasūtīt soļanku un teikt: "Fuj, točna soļanku iedevuši" :) Manuprāt, tur ar to grāmatu viss ir pareizi - un tas ir kompliments, jo reti kurš latviešu autors māk uzrakstīt vienkārši tā, ka viss ir pareizi - , tur nav saforsēts ar kautkādu drausmīgo melno gruzonu (es vislaik ar šausmām gaidīju, kad ta nu nenoturēsies un spers ārā pa latvisko un sērdienīgo - bet nebija, viss ļoti eleganti noturēts) un apakšā tādas labas, paliekošas nianses.
Un man pat ne pārāk patīk Zālīte kā personība, bet kas interesanti, to grāmatu lasot, nemaz nav jāpatīk (atšķirībā, teiksim, no "Alvas kliedziena", ko var palasīt tikai tad, ja patīk - vai vismaz ļoti stipri piedomā, ka jāpatīk - GR).
Drošvien pie rūpīgāka lasījuma es atrastu, kur piesieties (nu, t.i., sajūtas "es lasu ģeniālāko darbu ever" man nebija... bet man šausmīgi kaitina grāmatas, kuras cenšas izraisīt tādu sajūtu, tā ka labi vien ir).
| From: | blond |
Date: | 3. Februāris 2014 - 21:37 |
---|
| | | (Link) |
|
nu jā, var jau būt, ka tev taisnība. man bija drusku garlaicīgi, tas patiesībā ir tas, ko es gribēju pateikt. bet vienā tev taisnība noteikti - es arī novērtēju, ka nebija tā latviskā gruzona un sērdienības, vietām pat visai vitāli.
Jā, garlaicīgi vietām jā, bet nu tā ir tāda atmiņu grāmatu vispārēja nelaime - traki grūti taču noteikt, kas citiem "nostrādās" un kas ne.
Man jau šķiet, ka tā "pareizība" nāk no tā, ka MZ ir dramaturģe - un ar ļoti labu izpratni par to, kā veidojas drāmas struktūra - līdz ar to tā grāmata ir tik glīti uzbūvēta, ka šķiet, ka tur nekā tāda nav. Lai arī faktiski nekas nav atstāts neatrisināts. Varbūt rakstniekam tas ir garlaicīgāk, bet tas ir tāpat kā ķirurgam šķiet interesantāks cilvēks ar trīsreiz pārlauztu mugurkaulu nekā cilvēks tipiskais.
Arī: Holdstoka "Mitago mežs", man šķiet, ka tev pēc sajūtām varētu patikt. Ja kaut kur vari atrast Kušneres "Tomasu Vārsmotāju" (kaut kad sen izdeva Hekate, es nomedīju eksemplāru Valterā un Rapā), tad arī iesaku.
Un, ja nav pārmērīgu aizspriedumu pret "pusaudžu" literatūru un tipa trilleriem, Ursulas Poznanski "Erebos" bija ļoti labs (un pārmaiņas pēc glīti iztulkots).
From: | lapsa |
Date: | 3. Februāris 2014 - 17:16 |
---|
| | | (Link) |
|
mitago mežu šobrīd lasu, ja to tā var saukt itkā interesē, bet nu tāds sviests un nelasās ar raiti
From: | lapsa |
Date: | 3. Februāris 2014 - 17:18 |
---|
| | | (Link) |
|
vo -Erebos man patika -izklaidei der kkur līdzīga ir arī "Endera spēle" | |