|
3. Feb 2014|21:32 |
Tas ir tāpat kā ieiet restorānā, pasūtīt soļanku un teikt: "Fuj, točna soļanku iedevuši" :) Manuprāt, tur ar to grāmatu viss ir pareizi - un tas ir kompliments, jo reti kurš latviešu autors māk uzrakstīt vienkārši tā, ka viss ir pareizi - , tur nav saforsēts ar kautkādu drausmīgo melno gruzonu (es vislaik ar šausmām gaidīju, kad ta nu nenoturēsies un spers ārā pa latvisko un sērdienīgo - bet nebija, viss ļoti eleganti noturēts) un apakšā tādas labas, paliekošas nianses.
Un man pat ne pārāk patīk Zālīte kā personība, bet kas interesanti, to grāmatu lasot, nemaz nav jāpatīk (atšķirībā, teiksim, no "Alvas kliedziena", ko var palasīt tikai tad, ja patīk - vai vismaz ļoti stipri piedomā, ka jāpatīk - GR).
Drošvien pie rūpīgāka lasījuma es atrastu, kur piesieties (nu, t.i., sajūtas "es lasu ģeniālāko darbu ever" man nebija... bet man šausmīgi kaitina grāmatas, kuras cenšas izraisīt tādu sajūtu, tā ka labi vien ir). |
|