es zinu - tas man no bērnības. :)
Vnk tad, kad tēvs postoja, māte staigāja ar piktu un aizvainotu seju, bet es - uz pirkstgaliem, jusdamās nenormāli vainīga, jo - ja nebūtu 3 bērnu, tad tak šķirtos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Traki. :(

(Reply to this) (Parent)

Psihoterapijas klasika. Man bija tas pats, lai arī neviens neplostoja, toties strīdējās vecāki jo sirsnīgāk, un bērni arī 3 :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nez, psihoterapeitiem tie dīvāniņi tādi platāki? Mēs varētu uz viena saspiesties un to maksu dalīt uz pusēm! :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

uz trijiem ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

uz četriem, bet es varu tikai piesēst uz stūrīša, jo kaut kādā veidā tas lēnām sāk mazināties.

(Reply to this) (Parent)

ja tik vien tās bēdas, tad jau vairs dīvāniņu nevaig -- svarīgākais jau paveikts -- apzināts, ka nevietā vainas jūta mēdz iesēsties. tālākais jau prakses jautājums!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tpu - ti! Es negribu šito praktizēt, es gribu izvairīties!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

praktizēt jušanos nevainīgai!

(Reply to this) (Parent)