Kā es piekrītu!
Man pieci gadi ar tādu pašu plānu un identisks secinājums.
Un krīzes pirktspēja sūri samazina to pašu šauro pasaulīti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet vai tu gribi uz pilsētu atpakaļ????

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ne uz Rīgu, bet noteikti daudz tuvāk pilsētai. Kamēr esi viens vai ar zīdaiņiem, ir puslīdz pie kājas, bet tiklīdz bērni sasniedz skolas vecumu vai rodas jebkādas veselības problēmas, kuru dēļ katru dienu uz to pilsētu jābraukā, tā 140 km turp atpakaļ uz slimnīcu katru dienu nu reāli iezāģē. Un tas pats ar visām mūzikas skolām, mākslas skolām, baseiniem, vingrošanām. A ja tam visam uzliek mīksto - nu tad man te piemēru uz vietas netrūkst, kas notiek ar tādiem jauniešiem, kas dzīvē neko citu ārpus vietējās pamatskolas un autobusa pieturas nav redzējuši un neredzēs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai ne...

(Reply to this) (Parent)

un, ja godīgi,mani pat vairāk nomāca nevis finanšu aspekts( kas varēja būt labāks), bet tieši iespējas, kas man kā personībai tur trūka! Un, ja oblica saka, ka grib restorānus un tml. - tad visticamāk ecosaimniecība meža vidū nav risinājums!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu par finansēm es tādā ziņā, ka - kamēr Latvijā cilvēkiem nav naudas, eko liepziedus un vīgriezes viņi lasīs paši. Bet tieši kā tu saki - maz iespēju kā personībai. Ne obligāti var sagribēties restorānus, bet kaut vai elementāri kaut kur mācīties, kaut radus satikt. Finansiāli es to visu varu atļauties tikai tāpēc, ka nestrādāju eko biznesā, bet tulkoju, taču ar ekobiznesu, baidos, saimniecība ātri vien pārtaptu naturālajā, jo nekam citam naudas neatliktu.
Aizvācoties nieka 100 km no Rīgas, pēkšņi konstatē, ka tikpat labi varētu dzīvot Īrijā vai Kenijā - ja ir kaut mazs gabaliņš zemes ceļa (man 22 km), zināma daļa radu un draugu savas dzīves laikā pie tevis neaizbrauks un attiecības atmirs. Es pārspīlēju, protams. Bet ar pieciem gadiem kredītu jūgā man ir pieticis, lai sāktu skatīties pēc nākamā kredīta zemei, kas būtu ne tālāk par 50 km no Rīgas un 10 km no kādas lielpilsētas ar skolām, slimnīcām un "kultūras".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

100% piekrītu!
"Aizvācoties nieka 100 km no Rīgas, pēkšņi konstatē, ka tikpat labi varētu dzīvot Īrijā vai Kenijā, zināma daļa radu un draugu savas dzīves laikā pie tevis neaizbrauks un attiecības atmirs."
Viens no galvenajiem kritērijiem, kas man lika te atgriezties! Stulbi, ja ņem vērā, ka citās valstīs cilvēki mēro 300km ik dienu uz darbu, bet mēs 100km attālumā pazūdam pilnībā!

(Reply to this) (Parent)

Šo visu lasot, pēkšņi atcerējos, ka es Tev iekomentēju pirms vairākiem gadiem tieši par tām skolām, man šķiet, ka apskaities toreiz. Kā redzu, ir pat sliktāk, kā varējām toreiz iedomāties...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neatceros. :) Bet tobrīd es gan biju svaigi prom no Rīgas, viss likās rožaini, turklāt man daudz nevajag, lai apskaistos, nervoza esmu. Tolaik, jāteic, ar skolām situācija bija labāka. Tagad ir tā, ka Meņģeles skolā (kurā man šogad ies pirmklasnieks), ir apvienota 1. un 2. klase, jo nepietiek bērnu. Pieci pirmklasnieki, kādi četri otrklasnieki. Un tālāk vēl skaistāk - šogad bija tāda apvienotā klase, kur apvienota 5., 6. un 9. klase! Un 9. klasē - viens vienīgs skolnieks! Tam nu gan bija superīgi klases vakari, varu iedomāties. Principā klases vakars kaut katru vakaru, jo viņš ir cilvēks - klase!
Tiek runāts, ka skolu atstās līdz 6. klasei, tātad vēlākais pēc sešiem gadiema man šī situācija būs jārisina piespiedu kārtā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, ka neatceries. Es toreiz ierakstīju par Leiškalnu pieredzi Sabilē 80. gadu beigās, pati arī gandrīz uz šī grābekļa – tuvāk dabai, prom no lielpilsētas – trāpīju, pēdējā brīdī nokancelēju un kā izrādījās vēlāk pareizi vien izdarīju.
Tas ko raksti par skolu, ir tīrais ārprāts :(

(Reply to this) (Parent)

paldies par to keniju!

(Reply to this) (Parent)