| Par preci. |
[22. Feb 2008|10:14] |
Ziniet, kas ir stulbi un netaisnīgi?
Es zinu!
Stulbi un netaisnīgi ir tas, ka jāprecās ir uz visu mūžu.
Godīgi, pareizi un taisnīgi būtu, ja ļautu laulību noslēgt uz noteiktu laiku.
Tās taču arī ir civiltiesiskas saistības, tad kāpēc man jāprecās ir "uz mūžu"? Nu, labi, ne obligāti "kamēr nāve mūs šķirs", bet tomēr - uz nenoteiktu laiku.
Kāpēc, vot, kāpēc es nevaru iet uz zagzu un tā arī teikt: "es, oblica, ņemu tevi, tādu un šitādu, par savu likumīgo vīru uz trīs gadiem skaitot no šodienas" un pēcāk, ja mani viss apmierina, to padarīšanu pagarināt vēl uz trīs gadiem? |
|
|
| Paīgņošos, ja? Vispār viss ir slikti, netaisnīgi un dzīve sūkā! |
[22. Feb 2008|12:55] |
Šorīt atvēru "Valmieras piens" biezpienveidīgā izstrādājuma ar nosaukumu "Jaunais biezpiens" kārbiņu ar Ļoti Lielu Vēlmi ieraudzīt tajā tos graudainos, foršos, saldajā krējumā peldošos biezpiena gabaliņus.
Aplauzos, kad manam skatam pavērās kaut kas balts un pļurveidīgs. Neko darīt, sabēru sāli un mēģināju iemānīt sevī to balto, pļurveidīgo, piekožot klāt maizīti ar anšoviem.
Kad jau puspaēdusi secināju, ka pulkstens ķikajet un jāpasteidzas, gribēju atlkušos anšovus ievietot ledusskapī un tik sparīgi mēģināju pielocīt pie bundžas atpakaļ to metāla vāciņu, ka visa specifiski smaržojošā anšovu kārbas žļurga trāpīja man taisni klēpī.
Gāju mainīt bikses.
Ejot uz darbu tā "poļu migla" un pelēcība mani aš smacēja nost un ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) krii stilā pagaudos par meteoroloģiskajiem apstākļiem, pašausminājos par mūsu senču mazohistiskajām tieksmēm attiecībā uz apmešanās vietas izvēli (a varbūt viņi neizvēlējās, viņus atnesa ledājs un viņi šite atkusa?) un nosecināju, ka baigi obidna - šite pat nekas garšīgs neizaug - da pupas, zirņi, antonovkas un krizdoļi vien.
Kā lai cilvēks te jūtas laimīgs, m?
:))
PS Vispār jau viss ir labi - es tak tos anšovus varēju sev uzgāzt darbā, piedzimt kaut kur pie lapiem vai sāmiem un pupas man garšo. |
|
|
| Basta, ja! |
[22. Feb 2008|16:38] |
Es te tā padomāju un jā - mani mulsina, ka ir cilvēki, kas ir pilnīgi gatavi laulībai "tās klasiskajā izpratnē".
Par sevi zinu vien to, ka nekad nebūšu pilnīgi, absolūti simtprocentīgi gatava laulībai.
Tāpat, kā nekad nebūšu pilnīgi, absolūti, simtprocentīgi gatava bērnam.
Un nedomāju, ka kāds ir bijis 100% gatavs savam pirmajam seksam.
Tas, ka mani tas mazlietiņ tomēr biedē, jo tādās vīrs-sieva, bērns-māte-tēvs attiecībās es neesmu viena un nevaru rēķināties tikai ar sevi, manā izpratnē ir tikai normāli.
Tāpēc arī man radās doma par terminētu laulību ar iespēju to pagarināt, jo to tā kā varētu nokārtot.
Ar bērniem gan tā grūtāk - tos nevar uz laiku un tā kā stārķis ir ļoti neaprēķināms putns, tad šis jau nelido vispirms noskaidrot topošās mātes gatavības pakāpi.
Un ja lidotu, diez vai mūsu planētai draudētu pārapdzīvotība.
PS Jā, es esmu informēta par kontracepcijas plašajām iespējām, paldies!
PPS Apsveicu visas un visus, kas 100% gatavi mūžīgai laulībai un tikpat 100% gatavi bērnam. Es tikai nesaprotu - jūs tiešām tam esat gatavi vai domājat, ka esat gatavi. Man šķiet, ka cilvēks nevar būt gatavs situācijai, kuru nekad iepriekš nav piedzīvojis. Varbūt jūs esat arī 100% gatavi karam? Nē, nu izņēmumi, kā zināms apstiprina likumsakarību. :)
PPPS PEACE un jaukas brīvdienas, bučmūlīši! ;) |
|
|