Kopumā es nepiekrītu radikālam feminismam. Esmu droša, ka ir profesijas, kuras labāk spēj izpildīt viens vai otrs dzimums. Es ticu, ka sievišķais dzimums pēc defaulta ir smukāks un attiecīgi ir nolemts pucēšanās lāstam. Tāpat es arī nejūtos apkrāpta ar tradicionālo rietumu ģiemens modeli, durvju atvēršanu un citiem ikdienas sīkumiem. Tomēr mani mulsina sievietes - cietējas loma sabiedrībā. Lielisks piemērs šim fenomenam ir apmatojuma likvidēšanas industrija.

Rietumu sabiedrībā bagātīgs kažociņš un meitenes kājām (un prefereblī jebkur atskaitot galvas matu daļu) netiek vērtēts diez cik pozitīvi. Tamdēļ eksistē vesela industrija kas piedāvā 6-8 distinktīvus veidus kā no liekajām spalvām atbrīvoties. Trešdaļa no šīm metodēm darbojas ļoti īsu laiku, otra trešdaļa ir augstākā mērā sāpīga un pēdējā ir izcili dārga / eksperimentāla.

Vīriešiem aug bārda no kuras lielākā daļa rietumpasaules indivīdu atbrīvojas +/- katru rītu. Kā vienīgais konvenciālais palīglīdzeklis tās aizvākšanai tiek piedāvāts skuveklis. Veikalu plauktos es neesmu manījusi vīriešu bārdas vaksu vai bārdas epilatoru. Tā vietā ir ļoti bagātīgs klāsts losiojonu, putu, afteršeivu, gēlu un citas kosmētikas, kuras uzdevums ir nodrošināt maigu un patīkamu skūšanās procesu.

Ir atrodama ļoti daudz dažādu diskomfortu radošu produktu / servisu patērēšanas prevelence femīnajā tirgus segmentā: Badošanās diētas, augstpapēdenes, mežģīņu apakšveļa, tanga, korsetes, dažādas smukumoperācijas, zeķbikses, ienadžu izņemšana etc.

Konceptuāli man nav nekas iebilstams pret augstākaprakstītajiem produktiem. Mani interesē tas vai sievietes - cietējas loma ir izvēlēta tīri balstoties uz fizioloģisku sieviešu pārākumu, vai arī tā ir maskulīnās / patriarhālās sabiedrības uzspiesta?