16 January 2007 @ 10:57 am
Gribēt mazāk nav vērts.  
Man šķiet, esmu apmaldījusies pieņēmumos par citu cilvēku patiesībām. Varbūt kaut kur sevis pašattīstībā esmu pieļāvusi kļūdu uzskatot, ka svarīgi sasniegt patstāvības un pieaugšanas kalngalus pēc iespējas ātrāk. Varbūt šādā veidā esmu kaut ko ļoti svarīgu palaidusi garām. Varbūt orangutānu, mazgadīgo alkoholiķu un bārbiju dzīves periodā arī var gūt svarīgas mācības, kuras, vai kuru trūkums izrādīsies nozīmīgs kaut kad vēlāk.
Tā nu es te sēžu iespiesta biroja kostīmiņā un pašā birojā, galvā perinot savas lieliskās un pilnvērtīgās dzīves līkločus. Savā nepieredzējušajā vecumā, pieliekot tiešām apsveicamas pūles, esmu veiksmīgi atbrīvojusies no dīkdienības un ticības cilvēkiem. Es nevaru ciest filmas par un ap mīlestību, kur protagonistiem vienmēr beigās klājas tik neiedomājami labi un droši vien man mazliet skauž svešu cilvēku laime. Un, kas par to, ka sili, no kuras man ir tas bezcerīgais prieks lakt, izvēlējos es pati. Tas nepadara svešu suslu sliktāku vai mazāk iekārojamu.

Nav svarīgi pieļāvu kļūdas vai nē, kaut kādu taku es te margoju un kaut kādas cerības meģīnu atspēkot. Ko un kāpēc droši vien ir tikai un vienīgi mana daļa.

Vai ir iespējams zināt par daudz?
 
 
Forma: Noguris
Fons: Moby "The Great Escape"
 
 
( Post a new comment )
Esme Weatherwax[info]naime on January 17th, 2007 - 11:14 am

Šķiet, ka tu mazliet (tikai mazliet), bet vēlies, lai tev pasaka, ka arī tu reiz tiksi pie tā, kas redzams vismaz vienā romantiskajā filmā vai vismaz vienā tavu paziņu dzīves variantā, kurā lielāka loma ir personīgi (salkanai?) laimei, un varbūt sirdsmieram - brīdim, kad pasaule "pārstājusi bizot sevis radīto šķēršļu skrējienā", nevis sasniegumiem un izpratnei. (Tās nav atsauces uz konkrētām personām, jo tevi personīgi tik labi nepazīstu. Es pieņemu, vispārinot.) Neko priecīgu nevaru tev solīt - tā nenotiks. Nekad. Sacītais nenozīmē, ka es būtu pesimiste, kam trūkst mīlestības. Tieši otrādi - jo vairāk iepazīsti dzīvē atrodamās mīlestības dabu, jo labāk saproti, cik tava uztvere jau ir attālināta no tās uztveres, kāda ir šīm romantiskajām filmām or cilvēkiem, kas nebizo paši savu šķēršļu skrējienā. Romantiska mīlestība nesniedz apmierinājuma sajūtu, jo, būsim godīgi, tu jūti, ka kļūsti smieklīgs. Turklāt tu zini, ka viss teiktais un justais var kādu dienu izrādīties meli. Un tajā dienā tu būsi padarījis sevi smieklīgu vispirms jau savās nežēlīgajās acīs. Tikpat nežēlīgs ir sirdsmiera likums - ja bārbiju un mazgadīgo alkoholiķu stadijas ir apietas un vietā nākušas ambīcijas, tad kūtra prāta dīkdienība vairs nesniedz mieru, mieru sniedz arvien jaunas ambīcijas.
Vot, aizmirsu, kā šāda veida likumsakarību sauc :)
(Reply) (Thread) (Link)
Nui: Saulainā[info]nui on January 17th, 2007 - 02:06 pm
Aksioma :)
(Reply) (Parent) (Link)