kāds nezin kādu, kam ir pieredze ar iPod dažādām paaudzēm? es nekādi nevaru saprast, ko es no tā visa lielā klāsta gribu - 2., 3., 4., 5. paaudzi? 20, 30, 40, 60 GB disku? it kā atšķirības vizuali tiem aparātiem gandrīz nav, bet tādu prātīgu salīdzinājumu pārējās kategorijās neizddas atrast..

tagad otrā daļa, kurā jau ir piedalījušies daudzi potenciālie lasitāji.

( atmiņas Nr.2. - i-mājas un pirmie panākumi )

ja kādam ir problēmas ar šī pelēkā un dranķīgā laika radīto grūtsirdību, pagurumu vai nomāktību - man ir zāles tieši jums. esmu gan to jau neskaitāmas reizes teicis, bet atkārtošana ir zināšanu vecvecmāte :) tātad - kāpiet auto, ielieciet St Germain albūma Tourist disku un uzgriežot skaļāk dodieties ceļā. strādā brīnumaini un tā teikt - bezotkazno :)

kad teicienam "citiem ir tik sūdīgi, ka tev jātur muti ciet jebkurā gadījumā" rodas reāls faktisks pamatojums un tiešām liekas, ka viss tavā dzīvē pēkšņi ir kļuvis fucking labi. vienīgi tik ļoti žēl tos abus cilvēkus, kam tā nav paveicies. vienam, kurš cerams tikai pagaidām uz ratiem, bet otram izkropļota dzīve, jo mīļākais cilvēks cerams pagaidām, bet tomēr uz ratiem. baigs šoks.

jeij bogu pirmo reizi ir tā, ka man tik ļoti patīk filma, no kuras 1) es neko negaidīja, 2) neko citi negaidīja un 3) visi, kas bija jau redzējuši, teica, ka baigais sūds (spriežot kaut vai pēc IMDb reitinga 5,8, kas gan, jāatzīst, diezgan bieži nesakrīt ar maniem uzskatiem). tb bija jabūt vieglai varbūt pat smieklīgai 6dienas vakara filmai, bet izrādījās kaut kas tāds, kas ar savu patiesumu un vienkāršību pilnīgi iedzen mani tādā transā, kāds pēdējo reizi man bija pēc Crash noskatīšānās. weird. turklāt citiem tā nebija. nu ja - laikam īstajā laikā un vietā skatījos..

pēc tam vēl sekoja Urbānā sāga Balto nakšu ietvaros, Andrejostas apskatīšna un sajušanās kā zvēru dārzā jeb kā cane teica - šeit es jūtos kā ne-normāla :)

bet kopumā emocionāli pārbagāta nedēļas nogale.

kopš šodienas no manis var iegādāties preces līzingā :) hansa līzingā :) savajadzējās te vienam klientam tādu apjomīgāku pirkumu uz nomaksu paņemt un izrādās,ka nav nekādu problēmu - viens zvans un es jau varu dalīt līzingus pa labi un kreisi. nu labi - varbūt tikai pa labi :)

pārceļojis kādus vairākus mēnešus pagātnē, jo Prison Brake un komplektā ikdienišķās pusdienas jau bija aizmirsušās un tikko atcerēšanās brīdī bija tāda dīvaina sajūta, ka esmu aizlecis atpakaļ:)

bet par PB runājot - sezonas sākums ir daudzsološāks, nekā iepriekšējās sezonas beigas. fuf. es jau biju domājis, ka šitas seriāls ir nolaists podā galīgi, bet izrādās, ka tikai pa pusei :)

jomajo - jaunajai Prison Brake sērijai 4k seeders un 18k leechers - tik daudz man liekas neesmu redzējis:) starp citu šos datus kompānijas varētu izmantot seriālu reitingu noteikšanai :)

tā dziedāja everliju brāļi tālajā 1953. gadā un kaut kādā mērā viņiem ir taisnība. jo visi sapņo. šonakt it sevišķi cibiņi turklāt diezgan baisus sapnīšus. es vairāk esmu pievērsies prakstiskajai sapņu pusei - to realizēšanai. lai nesanāktu tāpat kā tiek dziedāts pieminētajā dziesmā:
Only trouble is, gee whiz
I'm dreamin� my life away

pēc šī diezgan nesakarīgā ievada pateikšu to pašu galveno - viens mans mazmazītiņais sapnītis ir piepildīts un pašlaik zilzoba brīvroku aus-uzkarināmais lādējas uz blakus galda un es cenšos kaut kā to aizmirst, lai ļautu tam uzlādēties pierms lietošanas :)

veidoju te barbits pāris mūzikas izlases - pasākums, kas man briesmīgi nepatīk, jo jāiedarbina radošais dzinējs, bet tā īsti jau nevar, jo ir jāiekļaujas pārāk daudzos rāmīšos utt. - un atklāju vienu no TIEM gabaliem. tiem sen aizmirstajiem, kas kādreiz iemesti kaut kur galbātuvē un netīšām uzrunā tevi ar pirmajām taktīm šādā gadījumā, kad sāc to klausīties tikai tāpat vien, lai atcerētos, kas tas tāds bija. šoreiz tas bija The Faces dzīvais ieraksts dziesmai Ohh La La. neskan diezko cildinoši, bet kaut kas tajā dziesmā ir tāds vienkāršs, bet neatvairāms..