veidoju te barbits pāris mūzikas izlases - pasākums, kas man briesmīgi nepatīk, jo jāiedarbina radošais dzinējs, bet tā īsti jau nevar, jo ir jāiekļaujas pārāk daudzos rāmīšos utt. - un atklāju vienu no TIEM gabaliem. tiem sen aizmirstajiem, kas kādreiz iemesti kaut kur galbātuvē un netīšām uzrunā tevi ar pirmajām taktīm šādā gadījumā, kad sāc to klausīties tikai tāpat vien, lai atcerētos, kas tas tāds bija. šoreiz tas bija The Faces dzīvais ieraksts dziesmai Ohh La La. neskan diezko cildinoši, bet kaut kas tajā dziesmā ir tāds vienkāršs, bet neatvairāms..