Stambula ir fantastiski liela. Oficiāli 11 milj, bet faktiski esot ap 23 milj iedzīvotāju. Tas ir 10 reizes vairāk kā visā LV! Milzīgas platības, mežonīgs braukšanas stils, daudz visādu ačgārnību. Tomēr jūt Eiropas elpu. Protams, ja neskaita to, ka ieejot iepirkšanās centrā, drošības pārbaude ir kā jebkurā lidostā. Tas attur justies pilnīgi droši..
Šodien konferences organizētāji piedāvāja braucienu ar jahtu. Braucām trīs stundas vienā virzienā, bet Stambulas beigas neredzēju. Toties redzēju ārkārtīgi skaistu pilsētu no cita skatu punkta.
Esmu notestējusi pāris drinkus - ne Mohito, ne Cuba Libre te dzert nevar. Pārējos atteicos tesēt un paliku pie pārbaudītām vērtībām - Rum & Coke.

Un vispār.. gribu mā..

Madara vakar mācījās lidot. Jau iepriekš viņa ķēra asas izjūtas, uzrāpjoties uz maza kāpņu laukumiņa 2 metru augstumā un lekājot, pie reizes mēģina noturēt līdzsvaru. Vakar laikam svaigais gaiss apreibināja, nedaudz noreiba galva un Madara slaidā lēcienā, rokas izpletusi kā lidvāvere, piezemējās.. Man nācās dzert balderjāņus, jo roku trīce nepārgāja, bet sīkā pēc pus stundas jau atkal kāpa un lēkāja, kāpa un lēkāja..

Meita svētdienas pēcpusdienā pēc gardas maltītes, kad visi Sēnes radi uzvelk pa dūmam, pateica savu pirmo pilno teikumu: "Man, lūdzu, arī vienu cigareti". Es gandrīz no krēsla novēlos aiz pārsteiguma! Šodien jau viņa stāsta visiem, ar rūpju rievu pierē, ka "pīpēt ir slikti".

Meitai šodien 2 gadi.
Pirms 2 gadiem šajā diena bija +25 un mega saule. Pirms gada tas pats. Šodien laikapstāklim vēl ir iespēja sevi pierādīt.

Un vispār - mana ietekme uz meitu, liekas, ir beigusies. Pašai sava doma, pārliecība. Varu izstiepties vai sarauties, bet darīs pa savam. Liela jau!

Vakar pirmo reizi izbraucu ar savu velo + sīko. Kruta!

Vai nu manai meitai patīk Sīpoli (!) vai Rimi. Visu laiku skandina "Jauna ēra, jauna ēra".. :)

Atpakaļ no Ēģiptes un +30 grādiem. Bija labi, pat ļoti. Modos ik rītu ap 7, kad saule iespīdēja sejā. Visas dienas fantastisks laiks, silta jūra un nekādu pienākumu. Lieliski!
Izmēģinājām gan paskatīties zem ūdens, gan ar kamieļiem pajāt, gan ar kvadrām pa tuksnesi pagonkot.
Tagad brūna kā šokolāde uz baltā sniega fona un dzīvesprieks ir atgriezies, lai sagaidītu pavasari ;)

Pirms ēšanas, nekādā gadījumā neminēt apēdamos dzīvniekus, bet visu apzīmēt ar "gaļa".

Jau kādu nedēļu atpakaļ sanāca negadījums, kad Madara atteicās ēst zivi, jo zivs ir tā, kas peld pa akvāriju un tā nekādā gadījumā nav ēdama. Vakar to pašu izstrādāja ar vistu. Sēž pie šķīvja, saka "ko ko ko" un ne par ko neliek gaļu mutē. Cerams, ka šitas pāries vai arī jau no mazotnes kļūs par pārliecinošu veģetārieti :)

Lai arī pati nebiju klāt, varu svinīgi paziņot, ka pirmais Madaras zobārsta apmeklējums ir beidzies veiksmīgi. Esot atļāvusi arī ar urbi pa muti paņemties. Prieks, ka viss beidzies veiksmīgi..

Šoreiz ne man, bet bērnudārza audzinātājai. Neatstāt atslēgas durvīs!
Droši vien Madara jau kādu laiku bija kaldinājusi šo plānu, bet vakar tas tika realizēts. Brīdī, kad audzinātāja ir uz mirkli izgājusi pa durvīm ārā, Madara ar krēslu metas pie durvīm un aizslēdz tās no iekšpuses. Nelīdzēja ne pierunāšana, ne draudēšana. Kādu laiku Madara mēģināja arī atslēgt, bet tad ātri tas apnika un viņa aizgāja vienkārši spēlēties. Pārējiem bērniem gan jautrība - ku-kū spēle ar audzinātāju, kas rāda jocīgas sejas izteiksmes:) Beigās gan audzinātāja ar lauznīti durvis atmūķēja, bet izbīlis esot bijis liels. Bet kur gan prāts - mazu bērnu kolektīvā atstāt atslēgas tik pieejamā vietā.

Nedrīkst atstāt bērnu vienu iedarbinātā mašīnā.
Kamēr jb mašīnu tīrīja, tikmēr Madara ar vienas pogas spiedienu aiztaisīja durvis. Oi, kas par uztraukumiem. Un vēl starp visām mantu kastēm atrast īsto, kurā ir otrs atslēgu komplekts.. Kamēr jb meklēja to, es mēģināju sīko pierunāt vēlreiz pogu nospiest, bet ne pa kam! Un vēl es nedaudz baiļojos par to, ka šī ņems un aizbrauks. Bet šoreiz nē. Un viss jau beidzās laimīgi, vienīgi kāds 10 sirmu matu manā kontā.

Vakar parēķināju, ka Madaru redzu tik stundas 3 dienā. Asaras acīs saskrēja. Atļāvu aizmigt klēpī..

Man patīk viesības. It īpaši patīk tās organizēt, lai ko teiktu mans dzīvesbiedrs.

Vakar Amtams saskaitīja 15 mazos viesus, kaut pašai liekas, ka bija vairāk. Pašas marinēta gaļa un rosols, ko tik sen kāroju uztaisīt. Un liekas, ka arī viesiem patika.
Un vispār - paldies viesiem par ierašanos!

Vakar naktī mēģināju apkopot iespaidus, bet nesanāca. Tātad mēģināšu šodien.

Gribējās viņu redzēt kaut vai tādēļ, lai neaiziet kā MJ pirms esmu redzējusi viņu dzīvajā. Un teikšu - bija tā vērts!
Šāda līmeņa šovu nebiju skatījusi, viss pārdomāts, gan gaisma, gan skaņa, gan dejotāji, gan ekrāni un uz tiem rādītās lietas. Jāpiebilst, ka tik kvalitatīvu skaņu, tik jaudīgu, bet tajā pat laikā ar saklausāmām niansēm, mana auss nebija klausījusi. Lai arī Madonna daudz dziedāja kopā ar fonogrammu (tip apakšā sarakstīta otra balss), tomēr vienā no Evitas dziesmām parādīja, ka var dziedāt arī viena un pat labi!
Pārsteigumu radīja ļoti daudz dziesmu, ko dzirdēju pirmo reizi. Lai arī neesmu fane, tomēr likās, ka zinu vairāk.

Un tas kā viņa lēkāja pa skatuvi! Viņai takš jau pāri piecdesmit, bet spriņģoja kā pusaudze! Respect!

Koncertu gan vērojām diezgan patālu. Galu galā 90k nav joka lieta un visiem vietas pie skatuves nav. Tomēr vakara prieciņš bija redzēt viņu aizbraucam garām 10m attālumā vienā no trim melnajiem džipiem. Vot tā!

Tas nu ir padarīts! Pēc Madonnas skatīšanas, gribētos vēl kādu dzīvajā redzēt. Tomēr ir vērts! Varbūt sasparoties un kaut kur tuvumā Coldplay atrast? Varbūt ko citu?

Pilnīgs trakums sācies ar braukšanu. Madara brauc jau no dzimšanas brīža un gandrīz katru dienu. Līdz šim nekas netraucēja, ne ātra uzsākšana braukt, ne strauja bremzēšana un pagriezieni. Arī zemes ceļus nesmādēja. A tagad pēdējo piecu dienu laikā trīs reizes jau slikti paliek. Un šorīt uz līdzena asfalta! Pilnīgs ārprāts! Un pameklējot info, liekas, nekas tik mazam arī nevar līdzēt.. :(

Šodien tiku pie filmēšanās. Nenoliegšu, man patika. Un gribās vēl! Varbūt mainīt profesiju?

Tikko atgriezāmies pilsētā. Pastiepām nogali arī pirmdienā.
Piektdien pirmā lielā balle vēl nepabeigtajā mājā. Ja tur nebūtu jākrāmē tik daudz mēbeļu, tad būtu varen laba tusiņtelpa. Bet ir stereotipi, ka dīvānu vajag. Pēc pāris gadiem droši vien būs aizkrāmēts un liksies par šauru.
Laukos ciemojāmies pie Rū. Dabūju nolaisties no lielā ozola par virvi. Bail bija, bet ne vairāk kā prieks pēc tam.
Vēlāk uz "Madarām" atbrauca bars ar neticīgajiem. Aplauzās. Aitas tomēr mums ir.
Vakariņās taisījām kartupeļu pankūkas no pašu audzētajiem.. Gardi. Savu daļu droši vien deva arī apziņa, ka pati kaplēju.
Un šodien beidzot nokārtojām papīrus. Zemesgrāmatas papīrus, nepārproti. A sajūtas, ka kaut kas pieder, man tomēr nav. Varbūt arī nemaz nevajag..

Pie Madaras auklītes sajutu bērnības smaržu - tējas sēni. Tagad man mājās ir mājdzīvnieks, kas dzīvo burkā.

Domāju jau, ka vēlēšanas izbojās manas brīvdienas, jo piespiedu kārtā jāpaliek Rīgā līdz sestdienai. Bet nekā. Aiziešu rīt nobalsot un varu būt brīva!

Kāpēc vientuļās māmiņas sauc par "vientuļām"? Galu galā viņas ir mazāk vientuļas,kā tās, kam bērnu nav...