man te viena paziņā taisās pirkt laptopu no http://www.mobiteh.co.uk/. nebūtu jau nekas neparasts, ja vien tās  cenas... piemēram, viņa taisās pirkt datoru, kas LV mazumtirdzniecībā maksā apmēram 900 latu par 370 eiro vai kaut kā tā. tb vairāk kā trīs reizes lētāk. vai tiešām tas var būt? varbūt ir kāds, kas tur var ieraudzīt to āķi, jo, ja nē, es tajā veikalā ieprikšos for sure.

nfoworm man te piespieda noteikt manu lifetime theme song or something. un ziniet, kas sanāca?
UK: A Town Called Malice/Precious - The Jam
USA: Centerfold - J. Geils Band

nu kas tas ir? es jums pateikšu, kas tas ir - kaut kādas pilnīgi man nezināmas dziesmas tās ir :) nu kurs tas der?

tieši tapēc atriebšos kādam un iedošu šito stafeti kits :)

ziniet - es neesmu māņticīgs. gandrīz nemaz. izņemot gadījumus, kad tā maita [māņticība] iedarbojas tik dziļos slāņos, ka nevar viņu dabūt rokā un ieslānīt tā kārtīgi (bravo - forša vārdu spēle, ns). tā arī šoreiz. vinnēju pēc ilgām mokām iPod. turklāt diezgan lēti. viss kopā 180 lati par 60GB 4tās paaudzes iPod ir lēti.

nu lūk. vinnēju un negribēju nevienam teikt, jo bija nedaudz riskants tirgotājs. tagad tirgotājs saka, ka ir izsūtījis to mantu un māņticība nokļūdījās - izbāza galvu pietiekami, lai es to noķertu par tām pļāpām "nesaki hop pirms neesi pārlecis, citādi pastā pazudīs" utt. un sadotu bietē.

huh. māņticība piekauta un es visu esmu izstāstījis. labs darbs, kas padarīts un jāgaida 4 dienas, kamēr paņemšu rokās to balto brīnumu :)

 saka, ka pastāv mūžīgā cīņa starp ļauno un labo, starp debesīm un (pa)zemi, starp reliģiju un zinātni un vispār pretējiem poliem jebkādā izpratnē. šīs cīnas ir bijušas un būs mūžīgas, jo katrai pusei ir doti savi ieroči, kas parasti ir atšķirīgi, bet vienādi spēcīgi.

man liekas, ka šāda pati cīņa notiek starp dzimumiem. vīriešu un sieviešu. katram ir savi ieroči, kurus es varētu ļoti tā brutāli un nesmalki nosaukt par loģisko domāšanu un emocionalitāti. domājams, ka neviens no šiem vārdiem neapraksta precīzi to, ko domāju, bet domājams, ka jebkurš lasītājs, būdams kāda no dzimuma pārstavjiem (duh!) tīri intuitīvi var noprast, par ko tieši runāju.

kad par šo domāju, tad ienāca prātā, ka kaut kādā ziņā šo cīņu var reducēt starp divu smadzeņu pusložu cīņu - vienam dzimuma ir attīstītāka viena, bet otram otra puslode. kaut kad rakstot esmu pazaudējis visu punktu kādēļ rakstu, bet esmu pārliecināts, ka saistība bija ar divu smadzeņu pusložu cīnu attēlojumu simbolā, kas būtu gluži kā iņ un jaņ zīme. sucks. drošvien sievietšu sabotāža.

ha! tomēr izdevās atrast atkal pavedienu - būtībā atradu un aplauzos, jo manu domu, protams, ļoti precīzi jau kāds ir nodefinējis un pateicis, ka iekš iņ un jaņ zīmes (blakus visam pārējam) melnais reprezentē sievieti un baltais vīrieti. nu labi - patiesībā sievišķo un vīrišķo.

labi - šodien nav filozofējamais acīmredzot.

nu kā pa viļņiem - trešā sērija atkal normāla. katra nepāra būs normāla? :)

vakar baigais vējš bija. pārnesta nozīmē. vienai meitenei uz sporta ielas baigi pūta burās. tik ļoti, ka izskatījās - tulīt tulīt būs kādai mašīnai zem riteņiem, jo viņa baigi centās kādu nostopēt.

centos būt apzinīgs pilsonis un piezvanīju uz 112. pēc 3 futbola sitieniem uz nākamo cilvēku un attiecīgi 4reiz izstāstīta stāsta par iepriekš minēto meiteni vēlme būt par apzinīgu pilsoni bija samazinājusies līdz apmēram nullei.

turklāt nebeidza mocīt doma, cik zemiski būtībā tas ir, kas es uzreiz uzzīmēju ainiņu galvā kā viņā no pāris torpēdām ir pievilkusies un vajag viņu dabūt prom uz atskurbtuvi, bet būtībā jau var būt visādi un varbūt viņu kāds ļaunprātīgi piedzirdīja, viņa aizmuka un tagad centās tikt mājās. protams, niecīga iespēja, bet ir. taču mans mietpilsoņa prāts ir ieprogrammēts vienā virzienā.

šodien notika uzbrukums manām mantām. briesmīgs morālais satricinājums :)

plāns šī gada Pērlei un Arsenālam ir 6 filmas. man ir aizdoma, ka būs vēl vairāk, bet vakar tika apmeklēta pirmā.

jau pirms The Heart Is Deceitful Above All Things (2004) seansa sākuma man bija aizdoma, ka tas būs tāds Requiem for a Dream (2000) paveids, versija - sauc kā gribi. it kā jau nepienākas tik brutāli salīdzināt filmas tikai pēc tuvināta sižeta izklāsta, bet tomēr sajūta tāda bija. un principā tā arī apstiprinājas.

narkotikas, sekss, izvarošanas, pārdošanās par naudu, ļaunais pret labo, mātes un dēla attiecības pāri visam. ļoti slimas ainas, crazy montāža, elementāri, bet ļoti iedarbīgi triki, lai sagrieztu kuņģi otrādi vai liktu sarauties riebumā. bet tas arī viss. daudzu labu un pat lielisku epizožu salikums vienā vienumā bez kārtīga sižeta, vēstījuma un jēgas. katrā ziņā es to nesaskatīju.

laikam jau domāts bija vienkārši tas, ka bērni ir tik trausli, lokāmi, veidojami un ietekmējami, ka mums pieaugušajiem viņus vajadzētu saudzēt un sargāt, but it takes a lot more to make a good movie.

katrā ziņā visu cieņu kaut vai par to, ka bija spēcīga pēcgarša, no kuras nekādi nevarēja tikt vaļā un attiecīgi aizmigt, jo tiešām emocionāli ļoti iespaidīgs gabals.

tikko iedomājos par vēl vienu pat labāk pielīdzināmu filmu - bērnībā uz mani lielu iespaidu atstājusī latviešu filma ar Arni Līcīti galvenajā lomā (tēvs alkoholiķis) un dēļu, kas cenšas viņu izārstēt, jo tomēr mīl par spīti visam. tikai nekādi nevaru atcerēties tās nosakumu vai vispār atrast par to kādu ziņu. kāds neatceras?

kaut kā nekad nebiju iedomājies uzmeklēt vienas no savām mīļākājām dziesmām Son Of A Preacher Man videoklipu, bet madam_silence parūpējās par to un patiesi - klips ir lielisks :)

vispār interesanti - mana šlipse ir Galerija Centrs reklāmā vienam džekam, bet mans uzvalks Lemberga dēlam mugurā Santas intervijā. nav slikti :)