tagad otrā daļa, kurā jau ir piedalījušies daudzi potenciālie lasitāji.


pēc kāda laika sapratām, ka uzņēmums ir, ambīcijas ir un ir pat pirmais klients - uzkartes.lv it kā daudzsološais projekts, bet nav reāli vietas, kur strādāt, jo motivācijas un paškontroles dēļ ir neiespējami kaut ko paveikt katram sēžot mājās un satiekoties pa vidu, laiģenerētu idejas un atskaitītos.

par uzkartes.lv gan ir vēl arī atsevisķš stāsts, jo saistīti Burti ar to ir vēl arī pašlaik zināmā mērā, bet tajā 2002. 2001. gada vasarā ļoti skaidri atceros mūsu visai nervozo, skaļo un satraukto diskusiju uz soliņa pretī Francijas vēstniecībai par to, kā tad vajadzētu to daudzsološo projektu bīdīt. galvenais strīdus ābols bija ideja, ka vajag samaksas vietā ņemt kaut kādus procentus no dalības projektā. rekspektīvi pārdot daļas cienījamam Jurim Š. - uzkartes.lv īpašniekam. labi, ka izlēmām atstāt visu kā ir:)

tādēļ sākām meklēt biroju. bijām šur un tur un vēl kaut kur. ieskaitot Lāčplēša un Barona stūri, kas ir palicis atmiņā, jo esmu tur bijis pēc tam daudzreiz, kad tieši tajā ofisā, kuru apskatījām, ievācās viens no pirmajiem stabilajiem klientiem - Jāņa sētas grāmatu izdevniecība:)

bet kaut kas tajā ofisu meklēšanā neklapēja. sapratām, ka īsti nav jēgas, jo divi no mums pa dienu strādāja, trešais studēja un ko tad - savāksimies tur uz pāris stundām un kratīsimies katrs uz savu Rīgas nomali (nu ok - KŠ dzīvoja centrā, bet tas tā). turklāt līdz ar šo mēģinājumu kļūt patstāvīgiem loģiska bija vēlme būt patstāvīgiem pilnībā un dzīvot kaut kur atsevišķi. uz tad manā dzīvē ienāca Zane U. (vai N. - kā nu uz to tagad skatās :) ), kas piedāvāja KĶ dzīvokli Imantā. lielu dzīvokli Imantā:) kur pietiktu istaba katram no mums un vēl viena kopējā - strādāšanai :) tas bija vēls rudens manuprāt. un pēc neilgām pārdomām mēs bijām izlēmuši un kaut gad ļoti īsi (bija 22. kaut kāds 28. vai kaut kāds tāds decembris) pirms 2002. 2001. gada beigām ievācāmies. Imantas mājās jeb I-mājās :)

tā sākās viens no labākajiem maniem dzīves posmiem, kas kaut kādā mērā tā arī nav beidzies joprojām:) sākās brīvā dzīvē. mūžīgi tusiņi, "ampulas", tējas ar piešprici, naudas trūkums, Zanes vestās bulciņas 6dienu rītos un kaut kur pa starpu arī šāds tāds darbiņš:) tapa uzkartes.lv, tapa janaseta.lv, janaseta.lv/majas (tagad būtībā romfords.lv)un vēl šādi tādi darbiņi. radās ideja istrādes vides radīšanai, kas tika realizēta tikai pēc pāris gadiem un vēl kaudze ideju, kas ir un nav realizētas. bet visā visumā tas bija nenovērtējams laiks gan cilvēciskā ziņā, jo tur iepazītos daudzus cilvēkus tagad saucu par saviem draugiem un satiekos dienu dienā un dažu gadījumā pat esmu piedalījies kāzās, bet tas bija lielisks laiks arī pieredzes ziņā, jo sekojošā gada laikā mēs sapratām, kas ir tā patstāvīgā dzīve ar tās plusiem un mīnusiem un kas ir tas privātais uzņēmums ar tā plusiem un mīnusiem. lūk par šo laiku ir nejēgā daudz atmiņu. tik daudz, ka nav jēgas tās pat mēģināt šeit uzskaitīt, bet skaisti tas bija bezgala.

visam skaistajam gan kādreiz pienāk beigas. finansiālā situācija kļuva tikai ļaunāka. visam pa vidu varonīgi tika iegādāts vēl arī karmīnsarkanais BMW, kas apēda liela daļu manas un arī nedaudz Burtu naudas. īpaši pēc vasaras pasākuma Vīstučos, kur karmīnsarkanā motoram tika parakstīts nāves spriedums :) parāds par dzīvoklī līdz ar to tikai auga un pašās 2003. 2002.</strike> gada beigās tika pieņemts smags lēmums pamest I-mājas. vēl tagad atceros to smago vecā gada vakaru, kuru sagaidīju tur būtībā viens pats. ehh. tas bija smagi.

bet kā jau teicu - pirmie projekti bija veikti, pieredze gūta, zinības uzkrātas un par spīti tam, ka bijām nonākuši strupceļā un nolēmām pagaidām taisīt pauzi un sākt strādāt atkal algotus darbus, sajūta nebija kā pēc sakāves, bet tikai likumsakarīga iznākuma, kam vēl būs turpinājums..