hmm. nebiju gaidījis no tevis šo, jo kaut arī zināju šo to no šī stāsta (varbūt nedrīkstēja?), likās, ka tu baigi to negribi laist apkārt un izrādīt izņemot tās reizes, kad izlauzās. katrā ziņā bieži vien iedomajos, ka ir jau citiem sliktāk, bet tas tikai reti palīdz. jebkurā gadījumā - domājams, ka man tas pāries ātrāk un tikai priecajos, ka vēnas man griezt nav gribējies. vien izdauzīt kādu stiklu vai salauzt roku.

jep, kādu brīdi nerunāt ir vieglāk, bet tad pienāk tā robeža, kad pofig kurš zina, bet vajag kautkā izbļaustīties, jo galu galā, ne jau tu pats no tā, ka kāds zinās kļūsi sliktāks :)
laikam jau vajag kautko dauzīt, lai nerūgst dusmas iekšā, bet varbūt tomēr ne stiklus :)

ir ir tā. es nezinu, kas ar mani notiktu, ja es turētu iekšā. tas ir ceļš uz atveseļošanos.
un saudauzīt es viskautko mēģināju, bet tā īsti nekas pat nesanaca. tik vien kā rokas un kājas bik.

nu malacis puika, ko tur vēl piebilst... :)
ja gribās dauzīt, tas liecina par to, ka esi spējīgs dusmoties un kautko just in general, no tā seko, ka būsi dzīvotājs un šai pasaulei vēl diezgan derīgs pilsonis :))

ai stulbākais, ka tās nāk vilņiem. vienā brīdī esmu nejēgā nikns. nu tā, ka liekas uzsprāgšu, bet pēc 10 min... bet nu tas jau it kā pāri.