bērnībā, kad dzīvoju netālu no kapiem - kaimiņienes suns bija liels brīvdomātājs un pamatīgi izvēlīgs ēšanā ... mājās ēda tad, kad kapos nebija svētku vai paminkas ... suns uz kapiem gāja naktīs un kā uz darbu ... un pa lieliem godiem pārradās ļoti lēnīgs un pamatīgi pārēdies ... vai tieši kūkas ēda - nezinu, bet tur devās ar pamatīgu misijas apziņu un labi motivēts ... arī siešana nelīdzēja - ķedi pārraut nebija grūtību - pēc ķēdes galā atnestajiem skuju ziediem tad arī secināja par misijas vietu un apstākļiem ...