Katru gadu pilsētā ienāk zaļš mežs un nokož smakas un smirdoņas, noklusina trokšņus un iznīcina putekļus. Vai tu atceries, kā pagājušajā gadā mežs ienāca pilsētā? Kad viņš gāja prom, taisni žēl palika, gribējās iet līdzi. Šogad viņš atkal nāks. Tikai nekad nevar zināt, kad. Es vakar biju mežā. Klausījos, skatījos — nekā nemana. Es prasu: "Nenāksi uz pilsētu? Nenāksi uz pilsētu?" Neatbild. Klusē.
Liels, zaļš mežs. LIELS, LIELS ZAĻŠ, ZAĻŠ MEŽS.
Dzīve ir skaista... daž'reiz - Post a comment
jauna un kaislīga (nrk) wrote on February 23rd, 2011 at 10:30 pm