kad 15. bija mans ikdienas maršruts, es reizes trīs raustīju dažādas piedurknes - arī bez panākumiem (cilvēks pilnīgi nereaģēja, kaut gan zaglis bija ar avīzi viņam aizsedzis skatu un rakās krekla priekškabatā; uz maniem izmisīgajiem centieniem pievērst upura uzmanību reaģēja tikai kabatzaglis, kurš sāka intensīvi grūstīties ar elkoņiem). Vienreiz uz manu brīdinājumu trolejbusa priekšējais klājs sarosījās, bet zaglis paguva pakaļgalā ielīst spraunam tēvainim kabatā - tēvainis intensīvi sāka zvetēt pa zagļa pliko galvvidu ar dūrēm un grūst ārā pa durvīm. Redzēju arī, kā kāds puisis noķer zagli aiz rokas, un jau ārā, pieturā, pieprasa parādīt, kas ir rokā. Zaglis liedzās liedzās, bet beigās atdeva gan - rokā bija iespiests telefons.. Nu, daudz visādi gadījumi 15tajā. Kā jau 15tajā.