tiesa. nav nekā šausmīgāka par ideālistu, kas pielaists pie varas - līdzīgi kā ar Ādolfu (kā dēļ arī viņš daļēji zaudēja karu). Savukārt Josifs, lai cik tas dīvaini nebūtu, komunists bija tikai pēc birkas; pragmatisks un viltīgs politiķis. Un pofigisma PSRS bija cik uziet... Politikā nav vietas emocijām... varbūt vienīgi visādu bļaurīgu latīņamarikāņu diktatoru veidolā slēpjas kas tāds. Vēl maoisti Dienvidaustrumāzijā un dvieļagalvas. Jeņķi, vaņkas, ķīnieši un žīdi slepkavības veic jau pragmatiski un leģitīmi - "starptautiskā sabiedrība" blenž realitātes šovā uzkožot čipšus.