ā, un vislaik tomēr sajūta, ka man arī kaut kas priecīgs noticis

nu ja, beidzot izlasīju to "stum stum"

tik precīzi tie mazie foto momenti starp stāstiem (sajūsminos vēl šobrīd),
nu jā, stāsti kā fotogrāfija* - dažādās nokrāsās krāsaini, melnbalti, pelēkos toņos
un katrā pa cilvēkam
un kā jau ar cilvēkiem - cits iepatikās uzreiz, citā kaut ko no sevis, citu nespēju saprast vai pieņemt, cits brīnumains

vislielākā sajūsma par titulstāstu, par to, ka jāstumj, jāstumj
brīnišķīgi krāsaina bilde, sātīgiem priežu, jūras un dzīvīgas sievietes toņiem

nu ja, - mans brīvdienu prieks - "stum stum"


___________________________________________________________________
*mēdz jau cilvēki ij kluso dabu, dzīvniekus, kādas nebūt lietas fotografēt, - interesanti, protams;
man gan šķiet, ka cilvēki ir visinteresantākais bildējamais;
cibā jau arī tik bieži par tiem sīkumiem, kas ir tikai viena daļa no bildes
un man kā redzes cilvēkam tik svarīgi vizualizēt, - te izdevās - katrs stāsts!