Man šķita, ka Solvita Āboltiņa sāks runāt dzejā, viņa sāka ar "katrs latvietis.."

*** katrs latvietis ir savas tiesas grūtups savas dzejas ziedonis un čaks katrs latvietis kas zīdis mātes krūti ir no dabas kaut mazlietiņ traks *** katram latvietim ir sava inflācija vismaz divsimt procentu uz rokas viņam to jau skolā iemācīja kontūrkartē atrast mīlas mokas *** katram latvietim ir ledusskapī lasis telefonā jaunalksne un gustavs klucis viņš ar divriteni biķernieku trasi izbrauc pusstundā kā absolūti jucis *** latvietis pēc dabas ir kā pele skumju slāpju pilnu kažociņu zilā kalna marta bija mele jājot mazu sirmu kumeliņu *** katram latvietim lai kas viņš arī būtu dvēsele ir pilna cēlu jūtu un nekas nekas nekas nekas un nekas nekas tam nav par grūtu *** c