Rīgā var aizmirst, kā ir

gulēt dārzā, klausīties tikai ābeļu lapu čaboņā un augstu virs galvas redzēt putnus lidojam
kad nakts klusumā tikai pulkstenis tikšķ
kad stārķis aizlido pār galvu mierīgs savās gaitās
omulīgs mājas kaķis zālē sēž un domā savas domas
kā smaržo drēbes, kas žuvušas dārzā uz auklas - saulē un vējā
baudīt vēja nestās smaržas pie upes, mežā, pļavā, pie mājas [kā no jauna atgūt ožu]
staigāt basām kājām pa taciņām
kā suns laiza kāju pirkstus
kad kaimiņi nav ikdienā sastopami