| [ikke] hjemve |
[28. Nov 2010|01:27] |
Dienas lielākais piedzīvojums un jautrība. Faktiski pat nedēļas.
Kursabiedrene aicināja izpalīdzēt ar dāņu filmas latviskā teksta nolasīšanu kinoteātrī. T.i., būt par to cilvēku, kas sēž kaut kur augšā un runā tev ausī, ja vien esi izdomājis, ka svešvalodas tev nepadodas. Laika bija tik maz, ka nemaz nesanāca stresot. Tā nu tiku pie filmas, ko esmu divreiz kārtīgi noklausījusies un mazliet arī noskatījusies. Un dienas lielākais lepnums - termina "šķīstās takas" izgudrošana.
Un ja padomā, ka kinoteātrī mani sākumā nemaz negribēja laist iekšā, paziņojot, ka "vietu nav" un man diezgan ilgi neizdevās paskaidrot, ka bez manis viņiem tā filma vispār nebūs...
Bet citādi bija labi. Tulkotāja/lasītāja 1x1 m kabīnīte man patika, ar lasīšanu arī aizrāvos ne pa jokam, stājies kaut vai profesionālo priekšā lasītāju kursos. |
|
|
| formula |
[15. Sep 2010|23:31] |
Lai panāktu skumji apcerīgu noskaņojumu, jālasa grāmata, kurā daudz sāpju, un fonā jāklausās Putnu balles "Tavs ceļš, redz, ir tāds"
Pēc Mokingdžeja un asaru plūdiem ievadmotīvs pats izlauzās no zemapziņas dzīlēm, lai arī ilgi pēc tam nespēju savienot motīvu ar dziesmas nosaukumu. |
|
|
| šodien es |
[13. Sep 2010|23:01] |
redzēju, kā
1)māte māca meitai angļu valodas pareizrakstību aizsvīdušā trolejbusa logā;
2)kaut kādas centra skolas klase skrien mazo krosiņu Esplanādē
3)pareizticīgo mācītājs šķērso ielu pie sarkanās gaismas
satiku Deksni
saņēmu pirmo pasta sūtījumu no Amazon un priecīga nēsājos ar paku gar māju.
Delish' |
|
|
| būt-/bij-ība |
[6. Aug 2010|20:54] |
Tā vien liekas, ka strādāju visu laiku, un tad kad nestrādāju, ir atpūta, lai gan ir doma, ka tik un tā ir jāstrādā. Savā ziņā te laikam būtu derīgāks darbs no deviņiem līdz pieciem, ar konkrētām robežām, ko un cik daudz darīt un smuki atķeksēt. Tā gan nav. Nezinu, vai arī tā būtu labi. Tikai to, ka tā būtu vieglāk.
Bet tā - 2 mēneši intensīva darba, dāņu valodas sasparošanās, neprātīgi maz filmu, nemaz nerunājot par grāmatām. Bet ir labi arī tā. Nu, gandrīz labi. Bet nav par ko sūdzēties.
Lai gan - varētu sūdzēties par to, ka tik ļoti ir pierasts un iemācīts neko negribēt, un tad, kad pēkšņi kaut ko drīkst gribēt, nevari izdomāt, ko gribi, jo bez visa it kā var iztikt. |
|
|
| # |
[15. Apr 2010|22:22] |
Ikreiz, kad liekas, ka tā melnā strīpa tūlīt, tūlīt būs pāri un es par to arī kādam pasaku, izrādās, ka nekas tā arī nav beidzies. Tāpēc šoreiz neteikšu neko. Kā jau vienmēr, visu rādīs laiks.
Impromptu uzdrošināšanās mēģināt kaut ko mainīt [šoreiz gan ne no manas puses] beidzās ar pusizlauztām dzīvokļa durvīm, policiju un gāzes pistoles satura efektu iepazīšanu uz savas ādas. Neiesaku. Toties iesaku neparedzētos gadījumos par ieroci izmantot virtuves pannu, nevis cirvi, jo nekad nevar zināt, kad Tev uznāks afekta stāvoklis.
Tad nu šis atgadījums + abas Hunger Games grāmatas + Polijas jaunākā nelaime (tas viss vienā nedēļā) lika daudz ko apdomāt. Un laika ir tik maz, ka nelabi metas no sapratnes, cik maz [no visa pieejamā] patiesībā var izvēlēties un atliek tikai cerēt, ka izvēle nebūs jānožēlo. |
|
|
| # |
[5. Mar 2010|22:46] |
| [ | Mūzika |
| | glee - dancing with myself | ] |
Šodien iejutos friziera ādā un krāsoju mammai matus. Bija jautri. Izskatās, ka turpmāk reizi mēnesī būs izdevība paķēpāties ar matu krāsu un minēt, kādā krāsā tad mati iznāks šoreiz.
Un patents uz frizūru "Ilgviļni-viendienīši" arī mans. |
|
|
| Spilgts vakars |
[3. Mar 2010|23:44] |
ar Jāku Jeerītu un Guntaru Godiņu.
Un tiešām J.J. bija tas pats cilvēks, kurš teica runu Lennarta Meri bērēs. Šodien es sapratu, kādēļ viņi abi bija draugi. Un arī viņš ir cilvēks, kurš vienkārši nespēj nerakstīt. Interesanti, kā mūsdienu Eiropas politiku, it sevišķi bijušo padomju ietekmes sfērā esošo valstu politiku vēl joprojām (nu vismaz daļēji) veido kultūras darbinieki, kā, piemēram, šis dzejnieks & rakstnieks vienā personā, kurš šobrīd ir Igaunijas vēstnieks Latvijā.
Un jauna atziņa par tulkošanu no Guntara Godiņa. Latviski vajag tulkot to dzeju, kādas latviešiem nav. Atdzejot to, kā pašiem nav, un līdz ar to tas mums neesošais kaut kādā veidā materializējas kā kaut kas „mums esošs”. Karstens Lomholts sen atpakaļ man teica, ka latviešu valoda ir pārāk maza valoda, lai tajā tulkotu visu, kas pagadās. Un tā jau ir – vajag tulkot to, kas ir vērtīgs un to, kas mums varētu pavērt vēl neredzētus apvāršņus. Pārējais var pagaidīt vēlāku laiku. |
|
|
| skola |
[1. Mar 2010|20:57] |
| [ | Mūzika |
| | Surfer Blood - Swim | ] |
Izstāde "Skola" tiešām laikam ļoti maz ir mainījusies, kopš tiem gadiem, kad to regulāri sāku apmeklēt. Reizēm liekas, ka labākais, kas tajā laikā notiek, ir iespēja apmeklēt blakus esošo grāmatu izstādi. Citādi - priekš kam ir domāts internets un atvērto durvju dienas?
Anyway, skats no otras puses, no darbinieka puses ir daudz interesantāks. Kas tad ir secināts šo 3 darba dienu laikā?
1.Latvijā jaunieši ir tik nenormāli līdzīgi pēc sava izskata, ka bail paliek.
2.Katrs pusotrais manis uzrunātais jaunietis ir domājis par mācībām ārzemēs (bet runāju es ar vairākiem simtiem 3 dienu laikā)
3.Man riebjas runāt ar cilvēkiem konveijera režīmā. Gribas runāt vairāk nekā dažas standartfrāzes, bet nu visam savs laiks un vieta, arī standartfrāzēm. Jo šo dienu laikā šīs frāzes izraisīja arī vairākas lieliskas sarunas.
4.Mana mīla uz igauņu valodu joprojām eksistē. Runājiet igauniski, es kusīšu.
5.Ar krievu valodu iet labāk, nekā domāts.
Vispār diezgan smieklīgi, jo mēs ar savu stilīgo rozā galdu bijām blakus ezoterikas paraugdemonstrējumu stūrim (kur varēja sastādīt astroloģiskās kartes un dabūt ļoti mistiska (no malas) paskata masāžas), siekalas-tek uzkodu stūrim, skaistumsaulesbriļļu veikalam un lai komplekts būtu pilnīgāks, tad mums garām staigāja kruzuļainā-gandrīz-apakšveļā tērptas meitenes, kuru reklamētā deju skola beigās tiešām piedāvāja arī "strip dejas plastiku". [tā vēl joprojām ir tā pati izstāde par izglītības iespējām]
Un atklājās, ka pēc divarpus nostāvētām dienām beidz sāpēt mugura, bet sāk sāpēt kājas. Ej un izdomā, kas ir labāk. Un vēl man tagad ir "Vides zinātnes" 600lapīgā grāmata un Kārļa Skalbes "Runas un raksti". |
|
|
| nedēļas ķeza |
[1. Mar 2010|15:21] |
Atnākot mājas pēc nogurdinošas darba dienas, atklāju, ka mamma ir kaut ko mēģinājusi piemērot sev datorā. Viņai, izrādās, tik ļoti gribējies redzēt tukšu datora ekrānu, ka viņa pat pamanījās sev izveidot jaunu lietotāju datorā. Diemžēl ar to viņas panākumi arī beidzās, jo uztaisot profilu ar viedo vārdu "nekā lieka", nekā lieka uz datora ekrāna arī nebija. Jo viņa šo lietotāju padarīja par vienīgo un galveno. Un mani vairākus gadus rūpīgi krātie bukmarki daudzās jomās nu ir pazuduši. Un vairākas svarīgas programmas arī ir krietni pačakarētas.
Nekā lieka, ***! |
|
|
| vakara jautrība |
[24. Feb 2010|23:12] |
|
CV отправлять по эелектронной почке. |
|
|
| shift happens |
[23. Feb 2010|20:25] |
Lieliska, 3 valodās pavadīta diena, gandrīz sanāca 4 valodās pavadīta diena, bet nu ar trim sirdij tuvākajām arī bija gana.
Es varētu dienām skatīties uz lieliskiem runātājiem, kas tic savām idejām. Kas zina, kāpēc viņi kaut ko dara, un to visu darot, šķelmīgi miedz ar aci un traki smejas.
Un pēc šīs dienas patiešām liekas, ka izglītības sistēma Latvijā galīgi nerullē. Nu un arī ļoti daudz kur citur, nav ko bērt pelnus uz galvas tikai pašiem sev, ja citiem arī pienākas. |
|
|
| # |
[14. Feb 2010|00:38] |
dzīve ir dīvaina un pasaule ir maza. Un vēl arī smieklīga.
Vēl mani neinteresē Valentīna diena, tāpēc likteņa dotā vēlība kaut ko jauku kopā darīt šodien, nevis rīt tika izmantota pavisam labi. Bridiens vairāku stundu garumā pa piesnigušu zoodārzu, pirmoreiz apzinātā vecumā apskatītas žirafes (kas aiz garlaicības loka kaklus un baksta pārējās ar saviem ragiem), milzīgs lērums citu dzīvnieku un putnu, uz dienu atsavināts fotoaparāts, smieklīga uzskriešana virsū šokolādes brūnam Ušakovam ar sievu. Pasaule-ir-maza un viss-pasaulē-ir-neredzamām-saitēm-saistīts pilnā darbībā, muzikāla eiforija un skudriņu viļņi. Ja vēl būtu "Lasharis Gzaze", laime pilnīga būtu garantēta. Un man ir aizdomas, ka Sōlas muzikālais vadonis ir platoniskās mīlas objekts daudzām savām vadāmajām.
**
Šodien z.dārzā skudru logā varēja novērot skudru kustību visā krāšņumā. Arī to, kā skudra-karotāja centās nokļūt no viena milzu zara gala uz otru. Diemžēl viņa bija savas 4 reizes lielāka par savām māsām un tā nu gājiens izvērtās ļoti lēnā tipināšanā, jo citas sugasmāsas viņai nemitīgi uzskrēja virsū. Netikusi zaram līdz vidum, tā pagriezās un tipināja atpakaļ. Lieki teikt, ka sugasmāsas joprojām turpināja skriet tai virsū, tikai šoreiz tas viss norisinājās pretējā virzienā. Tā nu man radās jautājums par to, kā cilvēki izturas pret ģēnijiem savā vidū. Un man liekas, ka dažreiz mēs izturamies tieši tā.
**
chili con carne, let's eat |
|
|
| naksnīgā loģika |
[9. Feb 2010|01:04] |
dzīve ir skaista.
dzīve ir sarežģīta.
tātad?
dzīve ir sarežģīta un skaista. |
|
|
| jautājumi |
[3. Feb 2010|23:55] |
es gribu prast ģenerēt vismaz simts jautājumus stundā (ja visa stunda tam ir atvēlēta).
kaut kā līdz šim tā jautājumu uzdošana ir noslinkota, tagad strauji vajag saraut.
johaidī (trīsgadīgās Lindas intonācijā)! |
|
|
| dienas citāts |
[2. Feb 2010|00:20] |
|
You can’t lose what was never yours |
|
|
| rakstiskais pašportrets |
[30. Jan 2010|23:58] |
pārskatot rakstus, kurus esmu rakstījusi Hausa apkārtrakstam, secināju, ka rakstu pusformāli ar kaut kādu ironiski kritiskās pushumoreskas piesitienu.
nu ja, spēt rakstīt humoreskas ir mans rakstnieciskais sapnis. |
|
|
| Español |
[28. Jan 2010|23:52] |
Vakar joka pēc pildīju amerikāņu SAT testa jautājumus spāņu valodā lasāmajā daļā. Pareizības procentāža bija vairāk par pusi. Secinājums - jāiemācās taču beidzot tā valoda kārtīgi.
Ar vēsturi viss joprojām ir labākajā kārtībā, ko nevarētu teikt par bioloģiju un matemātiku. Par bioloģiju gan škrobe. |
|
|
| dienas tikšanās |
[28. Jan 2010|23:46] |
Kā izrādās, tad Norden birojā ierados (gandrīz) un to arī pametu vienlaicīgi ar ļoti, ļoti zināmu skandināvu literatūras tulkotāju. Tulkotāju-leģendu. Sajūsmā esmu joprojām. Tas laikam nav nekas neparasts - šodien satiku arī sievieti, kas par viņu sajūsmā ir jau vairākus gadus.
Ļoti skaists vakars. |
|
|
| smieklīgi |
[25. Jan 2010|12:31] |
I took the 43 Things Personality Quiz and found out I'm a Self-Improving Extroverted Tree Hugger
un: 0.84% of the 229898 people who have taken this quiz are like you.
Nē, es pagaidām neplānoju būt ekoteroriste. |
|
|
| vecas patiesības |
[19. Jan 2010|19:29] |
Patiesība nr.1:
viss notiek vienlaicīgi vai nenotiek vispār
Patiesība nr.2
īstās lietas uzrodas tad, kad viņām jāuzrodas |
|
|
