| par labākajām lietām |
[31. Dec 2009|15:32] |
te būs daži mani šī gada prieki. to prieku šogad tomēr ir sanācis krietni vairāk, nekā man licies, tādēļ šeit tikai dažas lietas.
gada filma - the boat that rocked/ walk the line
gada dziesma - phoenix - lisztomania
gada diena - bakalaura eksāmena diena
gada platoniskā mīla - Lennarts Meri (lai gan ar Kārli Skalbi sīvs cīniņš bija)
gada pilsēta - Nachod (čehija)
gada piedzīvojums - stopēšana uz Kārsavu/Prāgas iepazīšana/vēlēšanu novērošana
gada atklājums - Ilga Kreituse
nākamajā gadā vairāk jādzied, jāfotografē un jānēsā svārki.
nākamais ir Tīģera gads. par to prieks. |
|
|
| desmitgade |
[31. Dec 2009|15:26] |
|
pēdējās dienās, redzot tik daudz rakstu ar nosaukumiem desmitgades labākais tas un desmitgades labākais šitas, tikai pilnībā aptvēru, ka tiešām mainās desmitgade. Pirms desmit gadiem, kad man bija 13, par tādām lietām kā desmitgades nemaz nedomāju, jo manā pieredzē tādu lietu nebija un tas arī neko neizteica. Tagad laikam desmitgades sāks kļūt par robežšķirtnēm. Jocīgi. |
|
|
| par sajūtām |
[27. Dec 2009|23:09] |
tāda sajūta, ka laiks ir jāiedala "laikā pirms" un "laikā pēc". Es pat īsti nezinu, kādēļ šāds dalījums. Vai arī jāsaka - vēl nezinu. Bet sajūta ir tāda, it kā kaut kāds akmenis būtu no kakla novēlies.
Tas ir labi. |
|
|
| par lūzumpunktiem |
[17. Dec 2009|03:00] |
apļa kompozīcijas entajās grāmatās jau izraisīja nelabumu.
jāsāk ticēt, ka tās tiešām var tikt ņemtas no dzīves.
zosāda. |
|
|
| vakardienas prieks |
[18. Nov 2009|23:44] |
pirmoreiz mūžā cepu šokolādes kūku.
tāpat pirmoreiz mūžā kūku nācās taisīt bez miksera un ar ļoti aptuvenu cukura un miltu mērīšanu (cenšoties gramu skaitu noteikt ar ēdamkarošu palīdzību, bija jautri)
vēl gan bija papildus citi ekscesi, tomēr kūka sanāca garšīga. par to arī lielumlielais prieks. :)
receptei var iegūglēt "franču šokolādes kūku" |
|
|
| būtība |
[5. Nov 2009|01:51] |
Reiz sensenos laikos mana pirmā un vienīgā oficiālā (ņemiet vērā vārdu 'oficiālā') priekšniece man izteica domu, ka lai arī šobrīd es īsti neredzu tādu ļoti konkrētu jēgu savām studijām akadēmijā, tās noteikti mani loģiskā ceļā kaut kur novedīs, un es būšu pateicīga, ka tas viss man ir bijis.
Iespējams, ka es sāku saprast virzienu, kurā tās mani novedīs. Jo ko gan citu nozīmē sajūta "es gribētu būt viņu vietā", ja tai blakus ir cita sajūta, kas saka, ka es to patiešām varu.
Un tagad baznīcu zvanus, lūdzu. |
|
|
| dažādība |
[5. Nov 2009|01:40] |
Spēcīga diena.
ar dāņiem pavadītais laiks atkal uzkurināja laiku pa laikam padziestošo liesmiņu. Dodiet vēl.
Un loteriju veiksme atkal novedusi pie kaut kā jauna. Par laimi viss notiek tā, kā gribas. Ar mazajām veiksmītēm, kas izzustu, ja pēkšņi parādītos viena milzīgā. Nevajag man lielo vienreiz, lai ir mazās ik pa laikam.
***
Nevaru īsti saprast, vai vienīgā skolotāja manā mūžā, kas ir pratusi panākt riebumu pret savu mācāmo priekšmetu, šodien mani ignorēja tā ļoti apzināti vai neapzināti. Bet viens gan ir skaidrs, tā noteikti nebūtu, ja es būtu tā persona no klases, kurai vīriešu dzimums un vārds sākas ar R burtu.
Sīkums, bet vienalga nepatīkams pārsteigums. Audzinātāji taču tā nedara. Nedara? |
|
|
| |
[27. Okt 2009|21:57] |
|
dzīvoju naftalīna skapī |
|
|
| dvēseles stāvoklis |
[13. Okt 2009|22:38] |
|
vētras un varavīksnes |
|
|
| satikšanās diena |
[12. Okt 2009|23:03] |
šī ir diena, ko noteikti varētu dēvēt par visu laiku negaidītāko tikšanās (tikšanos?) dienu. 20 minūšu laikā tika satikti 3 milzonīgi ilgi neredzēti cilvēki. Pēc tam, kad 1 minūtes laikā tika satikts pirmais un uz dažām sekundēm arī otrais cilvēks, es sapratu, ka šodien noteikti uzradīsies vēl kāds. Protams, tā arī bija.
Un vēl šodien garām paskrēju vienam svaigi iztapinātam aktierim un zināmai politikas pētniecei.
Pēc tam gan vairs nekā. Varbūt rīt? |
|
|
| klusums |
[20. Sep 2009|18:44] |
Esmu bez balss.
Cik neizdevīgi.
Bet atkal esmu sākusi rakstīt palagus. |
|
|
| pēdējā laikā viņa |
[7. Sep 2009|19:57] |
ļoti intensīvi klausās dziesmas, kuras kopā dzied Reese Witherspoon un Joaquin Phoenix. Var arī atsevišķi.
**
Tā vien gribas piekrist Dairai Āboliņai par to, ka par jebkura cilvēka dzīvi var uzņemt ļoti labu filmu. Jebkura. |
|
|
| |
[19. Aug 2009|23:14] |
Šodienas rīts.
Virtuve.
Viens no mūsu kaķiem nokrita no palodzes un iekrita zemāk esošajā katlā.
Nabadziņš no sākuma laikam pat nesaprata, kas noticis un turpināja darīt to pašu, ko jau bija iesācis uz palodzes, tas ir, mazgāties. Lieki piebilst, ka viņš joprojām atradās katlā. |
|
|
| Evas kāzas |
[15. Aug 2009|18:27] |
Nekad nebūtu ticējusi, ja kāds man būtu teicis, ka tik ļoti un līdz sirds dziļumiem var saviļņot kāzas, kurās neprecas tuvākie radi/draugi (sarakstu papildināt pēc vajadzības). Tagad ticēšu. Un mani pagaidām māc pamatotas aizdomas, ka tās arī paliks mana mūža fantastiskākās kāzas, kas izbaudītas viesa statusā.
Jo patiesa mīlestība ir dāvana, kuru nevar nopirkt, nevar izlūgties, bet tikai saņemt. Milzonīgi liels prieks par viņiem. |
|
|
| šodiena |
[1. Aug 2009|00:29] |
no rīta agri cēlos, maz gulējusi, lai skatītos īru un angļu filmu "The wind that shakes the barley". Kā neskatīsies, ja filma ir par vēsturi un ar Cillian Murphy. Atbilde uz jautājumu, kāpēc es skatos tādas šausmīgas filmas (lasīt: drāmas), izpaudās ar jautājumu, kādēļ tādas filmas vispār taisa. Uz šo jautājumu gan man pašai vēl jānoformulē atbilde, bet jautātāja apklusa un laikam par šo jautājumu nedaudz padomāja.
Un tad devos tīrīt Hausu. Jau pat vairs nav tā, ka neticas, kā gadu gaitā var apaugt ar krāmiem. Un ja to var cilvēks, kāpēc gan lai to nevarētu organizācija. Bez žēlastības izmetām laukā vai nolikām atdošanai kādiem citiem iestādījumiem lielu daļu bibliotēkas satura. Pieķēru sevi pie tā, ka ar lielu entuziasmu savācos materiālus par Igauniju un igauņiem. Igaunija kopš laika gala man ir šķitusi interesanta, bet kopš mana jaunākā platoniskā mīla ir Lennarts Meri, šī interese ir tikai augusi augumā.
Gribas strādāt. |
|
|
| no viena ārā metama izdevuma |
[31. Jul 2009|23:29] |
piesaistīja šodien manu uzmanību.
laiks: 1995.gads
vieta: starptautiska konference Prāgā
cilvēks: Jaroslav Kalous
"So, we are on the top of Wenceslav Square, the heart of Prague. In the upper side of Wenceslas Square you can see three buildings. One building is the National Museum, the next is this building, the former Federal Parliament and the next one is the former Smetana Theater, now called the State Opera. So these three buildings on the top of Wenceslas Square go in order: museum, parliament, theater. And this gave rise to a sad joke: "Do you know what a parliament is?" The answer is "Parliament is something between a museum and a theater." For our special circumstances, I believe this joke is valid only in Prague, not in other countries, right?"
Esot Prāgā gan ievēroju tikai to muzeju, pārējās minētās ēkas uz tā fona tā arī palika nepamanītas.
Un tieši, stāvot uz konkrētā muzeja kāpnēm, prātā ienāca doma, ka Prāga kā pilsēta man ir par lielu. |
|
|
| nesenāka laika secinājums |
[18. Jun 2009|11:48] |
|
ar visu savu ideālismu un naivumu es varu iet bekot. |
|
|
| par runāšanu |
[5. Jun 2009|00:50] |
When I was born I was so surprised I didn't talk for a year and a half.
(Gracie Allen)
Hmm, varbūt tāpēc es nerunāju veselus divus gadus? |
|
|
| Kādi tik cilvēki nedzīvo uz pasaules |
[11. Maijs 2009|00:07] |
|
Un viens no tiem ir EVS Frank no Vācijas, kurš Latvijā ir nokļuvis, pateicoties Prāta Vētras "Lidmašīnām", kuram Latvijā patīk vairāk nekā Vācijā, kura šī brīža top vārds ir "bruņurupucis" un kurš par katru niecīgāko smieklīgo lietu smejas tā, ka, liekas, jumts aizlidos. |
|
|
| šobrīd drillējam uz riņķi |
[10. Maijs 2009|14:24] |
|
David Archuleta - Crush |
|
|