| šodiena |
1. Aug 2009|00:29 |
no rīta agri cēlos, maz gulējusi, lai skatītos īru un angļu filmu "The wind that shakes the barley". Kā neskatīsies, ja filma ir par vēsturi un ar Cillian Murphy. Atbilde uz jautājumu, kāpēc es skatos tādas šausmīgas filmas (lasīt: drāmas), izpaudās ar jautājumu, kādēļ tādas filmas vispār taisa. Uz šo jautājumu gan man pašai vēl jānoformulē atbilde, bet jautātāja apklusa un laikam par šo jautājumu nedaudz padomāja.
Un tad devos tīrīt Hausu. Jau pat vairs nav tā, ka neticas, kā gadu gaitā var apaugt ar krāmiem. Un ja to var cilvēks, kāpēc gan lai to nevarētu organizācija. Bez žēlastības izmetām laukā vai nolikām atdošanai kādiem citiem iestādījumiem lielu daļu bibliotēkas satura. Pieķēru sevi pie tā, ka ar lielu entuziasmu savācos materiālus par Igauniju un igauņiem. Igaunija kopš laika gala man ir šķitusi interesanta, bet kopš mana jaunākā platoniskā mīla ir Lennarts Meri, šī interese ir tikai augusi augumā.
Gribas strādāt. |
|