| skola |
1. Mar 2010|20:57 |
Izstāde "Skola" tiešām laikam ļoti maz ir mainījusies, kopš tiem gadiem, kad to regulāri sāku apmeklēt. Reizēm liekas, ka labākais, kas tajā laikā notiek, ir iespēja apmeklēt blakus esošo grāmatu izstādi. Citādi - priekš kam ir domāts internets un atvērto durvju dienas?
Anyway, skats no otras puses, no darbinieka puses ir daudz interesantāks. Kas tad ir secināts šo 3 darba dienu laikā?
1.Latvijā jaunieši ir tik nenormāli līdzīgi pēc sava izskata, ka bail paliek.
2.Katrs pusotrais manis uzrunātais jaunietis ir domājis par mācībām ārzemēs (bet runāju es ar vairākiem simtiem 3 dienu laikā)
3.Man riebjas runāt ar cilvēkiem konveijera režīmā. Gribas runāt vairāk nekā dažas standartfrāzes, bet nu visam savs laiks un vieta, arī standartfrāzēm. Jo šo dienu laikā šīs frāzes izraisīja arī vairākas lieliskas sarunas.
4.Mana mīla uz igauņu valodu joprojām eksistē. Runājiet igauniski, es kusīšu.
5.Ar krievu valodu iet labāk, nekā domāts.
Vispār diezgan smieklīgi, jo mēs ar savu stilīgo rozā galdu bijām blakus ezoterikas paraugdemonstrējumu stūrim (kur varēja sastādīt astroloģiskās kartes un dabūt ļoti mistiska (no malas) paskata masāžas), siekalas-tek uzkodu stūrim, skaistumsaulesbriļļu veikalam un lai komplekts būtu pilnīgāks, tad mums garām staigāja kruzuļainā-gandrīz-apakšveļā tērptas meitenes, kuru reklamētā deju skola beigās tiešām piedāvāja arī "strip dejas plastiku". [tā vēl joprojām ir tā pati izstāde par izglītības iespējām]
Un atklājās, ka pēc divarpus nostāvētām dienām beidz sāpēt mugura, bet sāk sāpēt kājas. Ej un izdomā, kas ir labāk. Un vēl man tagad ir "Vides zinātnes" 600lapīgā grāmata un Kārļa Skalbes "Runas un raksti". |
|