| # |
14. Feb 2010|00:38 |
dzīve ir dīvaina un pasaule ir maza. Un vēl arī smieklīga.
Vēl mani neinteresē Valentīna diena, tāpēc likteņa dotā vēlība kaut ko jauku kopā darīt šodien, nevis rīt tika izmantota pavisam labi. Bridiens vairāku stundu garumā pa piesnigušu zoodārzu, pirmoreiz apzinātā vecumā apskatītas žirafes (kas aiz garlaicības loka kaklus un baksta pārējās ar saviem ragiem), milzīgs lērums citu dzīvnieku un putnu, uz dienu atsavināts fotoaparāts, smieklīga uzskriešana virsū šokolādes brūnam Ušakovam ar sievu. Pasaule-ir-maza un viss-pasaulē-ir-neredzamām-saitēm-saistīts pilnā darbībā, muzikāla eiforija un skudriņu viļņi. Ja vēl būtu "Lasharis Gzaze", laime pilnīga būtu garantēta. Un man ir aizdomas, ka Sōlas muzikālais vadonis ir platoniskās mīlas objekts daudzām savām vadāmajām.
**
Šodien z.dārzā skudru logā varēja novērot skudru kustību visā krāšņumā. Arī to, kā skudra-karotāja centās nokļūt no viena milzu zara gala uz otru. Diemžēl viņa bija savas 4 reizes lielāka par savām māsām un tā nu gājiens izvērtās ļoti lēnā tipināšanā, jo citas sugasmāsas viņai nemitīgi uzskrēja virsū. Netikusi zaram līdz vidum, tā pagriezās un tipināja atpakaļ. Lieki teikt, ka sugasmāsas joprojām turpināja skriet tai virsū, tikai šoreiz tas viss norisinājās pretējā virzienā. Tā nu man radās jautājums par to, kā cilvēki izturas pret ģēnijiem savā vidū. Un man liekas, ka dažreiz mēs izturamies tieši tā.
**
chili con carne, let's eat |
|