| Rīgas svētki |
[Aug. 14th, 2016|08:02 pm] |
| [ | mood |
| |  weird | ] |
| [ | music |
| | Bjork - Human Behaviour | ] |
Šodien Kinomuzejā uz sietspiedes darbnīcu bija atnācis zēns, kam kastītē līdzi bija divi kāmīši - Stella (balts) un Pankūciņa (pelēks). Glaudīju ar mazo pirkstiņu, citādi tā jau būtu vardarbība. Īsti mincīši <3
Vispār man tagad ir vairāki jauni, forši recycled krekliņi, kā arī forši maisiņi. Esmu arī apguvis atkārtotu kursu kinovēsturē. Tāpat esmu arī runājis ar daudziem dīvainiem un runātīgiem cilvēkiem, uz muzeju tiešām nāk traki ļaudis. Piemēram, krievu tantiņa, kas man izstāstīja savas dzīves rezumē (sākot ar to, ka agrāk dzīvoja virs Kinomuzeja), bet tas bija forši, turklāt es pat pa lielam sapratu. Piemēram, nīderlandietis, kam ierādīju krekla gludināšanu, kas, tā kā tur bija Philips gludeklis, stāstīja par Philips dzimteni Nīderlandē, kā arī par savām reliģiskajām izvēlēm, par katolicismu, kā arī par savu nemirstīgo mīlu pret jūdiem un vizīti Rīgas sinagogā. Turklāt no rīta biju paviesojies arī grāmatu takā, grāmatu apmaiņas punktā. Starp normālām izdevniecībām man iedeva morāles un ētikas kodeksu, ko uzdāvināt kādam labam cilvēkam. Pēc tam ievēroju, ka pašā maliņā sēž arī dianētikas pārstāvji. Beigās guvums izrādījās tas pats saentoloģijas (tā pati dianētika) izdevums, kas obligāti jānodod kādai personai un jāpārbauda, lai tā izlasa. Grāmatā labi padomi, piemēram, nekad neierobežot labas gribas cilvēkus. Lai dzīvo Rons Habards, lol! Uzdāvināju muzejam kopā ar Jāņa Ausekļa (Ivara Grāvleja) atklātnīti "Lakstīgalas". Paldies Aņai!
Aizgāju arī līdz Krastmalai. Pavēroju publiku, kas skatījās Limuzīnu Jāņu naksts krāsā. Bija laba. Paskatījos dančus. Manu uzmanību piesaistīja interesants tēls ar Rosijas kreklu, austiņām ausīs un atglauztiem matiem. Pārējie bija dalībnieki kā dalībnieki. Aizgāju uz viduslaiku tirgu pie Pēterbaznīcas. Mani nobūra poļu ragana (jaunas meitenes veidolā), tāpēc, lai parunātos, biju spiests nopirkt lielo karoti lavandas, lielo karoti īpašās poļu sviestmaižu garšvielas, kā arī lielo karoti tomātu-bazilika-oregano garšvielas. Bet ieguldīt 3 eiro Polijas labklājībā vienmēr ir laba izvēle. Mājupceļā, protams, izliju. "There is no map. And a compass wouldn't help at all." "Grand amigo! Centrafugo!" |
|
|
| pārdošana |
[Sep. 14th, 2013|03:37 pm] |
| [ | music |
| | Beck - Black Tambourine | ] |
vakar pārdevu televizoru, visādas lielās austiņas, daudz runāju angliski, mēģināju krieviski, pārdevu spoguļkameru vienam krievu vīrietim, kam vajadzēja, lai filmē viņa koncertu jau nākamnedēļ. izstāstīju, ka mazo kameru nav pārāk liela jēga pirkt, iepazīstīnāju ar spogulenes funukcijām un to, ka arī ar to var normāli filmēt. jocīgākais par dažādiem pirkumiem ir tad, kad kāds pēc 5 minūtēm nopērk kaut ko par vairākiem tūkstošiem, 'ņemu'. bija ienākumu diena. interesantākais tēls no klientiem bija vecs vecītis, kas vēlējās nopirkt audiokasetes, lai varētu ierakstīt LR3 raidījumus. stāstīju viņam, ka šeit tādu nebūs un stāstīju par Centrāltirgu, Latgalīti, ss.lv (to gan viņš nelieto, jo tur jau vajag to kompjūteru, tur varbūt dēls). onkulītis bija ļoti lādzīgs, knapi staigāja. audiokasetes gan man jau ir prasītas veselas 3 reizes. tad vēl bija interesants pensionāru pāris, kuri pirka fotopapīru pirms ceļojuma uz Igauniju, un man bija nojūgusies sistēma, tāpēc viņiem bija ļoti ilgi jāstāv un jāgaida.
vispār jau it kā normāli. bet ļoti jocīgi. saspringti darbs, studijas + mēģinājumi darīt ko citu, + vērst kaut ko par labu. nav laika refleksijai, pie tā es galīgi neesmu pieradis. |
|
|