krēpjlācis [entries|archive|friends|userinfo] krēpjlācis [ userinfo | sc userinfo ] [ archive | journal archive ]

pēdējās dienas sentiments ir tik nepievilcīgs kā korumpēta menta ekskrements [Aug. 23rd, 2017|09:50 pm] [Tags | beigas, darbs, festivāls, gandarījums ] [ music | Kuzucuk - Pilsonis Kains ] vispār, par spīti trauksmei, šovakar jūtos gandarīts, rīt pēdējā diena manā cietumīgajā darbiņā, esmu jau dabūjis kādus sešus parakstus savā apgaitas lapā (rīt jādabū pēdējie divi, kad atdošu savu čekinkarti jeb vietējo etalonu), izmetu ārā gandrīz visus savus printētos dokumentus, uzrakstīju garu darba aprakstu, lai pēcgājēji mācētu smuki analizēt un apvienot administratīvos datus, kā to savulaik esmu darījis es. rīt, tātad, tusiņa diena, sāļās standziņas, olīvas, ābolkūka un saldējums ar mērcēm, turklāt, tā kā karti nodošu, tad principā manas laika atskaites nu jau ir beigušās. rīt ceru tikt ārā ātrāk un doties drēbju šopingā. parīt toties uz no man zināmajiem brīnišķīgāko vasaras festivālu Menuo Juodaragis. pirmdien jau jaunajā darbiņā. link post comment

RRB vai mirsti [Jan. 14th, 2016|04:24 am] [Tags | darbs, marx, piepist jūs, roboti, sabiedrība ] [ mood | mani, lūdzu, nepisiet ] [ music | Demilich - Erecshyrinol ] labi, viss, no rītdienas es gribu sākt robotu ražošanas biznesu. varam kādās bijušās rūpnīcas telpās sarkandaugavā vai kur. man vajag skices, jo es slikti zīmēju. es izdomāšu, ko viņi darīs. ā, tātad man vajag arī programmētāju, jo, patiesībā, programmēt es arī ne sūda neprotu. nu, krc, es būšu kopīraiteris. slikts, slikts, SLIKTS ROBOTU KOPĪRAITERIS. un ko viņi darīs? pirmkārt, viņi novērtēs mūsu vietējo zemnieku ražošanas spēkus. viņi reāli ĒDĪS. VIETĒJO PRODUKCIJU. jo ražošana ir vienīgais, no kā ir jebkāda jēga. saproties, mēs ĒDAM. un tas ir gandrīz vienīgais, kas mums arī jādara - jāēd, lai uzturētu savu bezjēdzīgo dzīvību, padarot to jēdzīgu ar garšīga ēdiena ēšanu. visas šitās māksliņas, vai vēl ļaunāk - BIROJA DARBI, tas nevienam nav vajadzīgs. viņiem būs arī smadzenes, pilnas ar Marksa citātiem. un, protams, viņi pieņemsies gudrībā - ēdot cilvēku smadzenes. viņi spēs izveidot sakarīgu informāciju arī no pilnīgu lohu smadzenēm - izfiltrējot viņu pieredzi un saslēdzot to normālās, loģiskās sakarībās, bez breinvaša, utt. protams, roboti ēdīs arī mašīnas un, piemēram, spuldzītes un šķīvjus. tur vajag saprogrammēt garšas nianses (piemēram, garšīgākais - mana vecā yamaha ģitāra, mazāk garšīgi (bet ir ok) - no Izraēlas atvests Menoras svečturis, utt. HEI, VAJAG LABU PROGRAMMĒTĀJU. nu tātad. es gan neko no tā nesaprotu. nu tātad. blablabla. hmm. un kāda jēga būtu no tiem robotiem? nu, viņi neēstu visas smadzenes, viņi nebūtu ļauni. smadzenes - tā būtu tāda delikatesīte. turklāt, viņi jau no paša sākuma zinātu, ka viņi ir piedzimuši pēdējā elles loka ietvaros (kur mēs visi esam). viņiem nebūtu tāda aplama figņa galvās kā "pasaule" (wtf, man tiešām nāk smiekli, kad dzirdu šo vārdu). nē, tie būtu bio-ekoloģiskie elles roboti bez tieksmes vairoties, tā kā šito mehānismu mums nevajadzēs. bet galvenais, lai šamie būtu smuki. skices aizsūtīsim fon trīram, ja viņam patiks, būs good enough. link 4 comments|post comment

žogs [Nov. 15th, 2015|12:51 am] [Tags | darbs, nauda, zirgi ] [ music | Ministry - Scarecrow ] šis rīts sākās ar to, ka pakoju un stūmu zirgiem milzīgus siena ruļļus pāri pļavai, kuras segums sastāvēja no 50% dubļu un 50% zirgu mēslu. ārā tobrīd lija. tas bija diezgan nogurdinoši, cimdi kļuva slapji un mēslu-pelēki. toties pēc tam dekonstruējām veco drāšu žogu, tur vajadzēja daudz fiziska spēka, vecos stabus raut ārā traucēja krūmu saknes. pēc tam saurbu zemē jaunus caurumus, zāģējām metāla stabus, sazāģēju dēļus un skrūvējām kopā jaunu žoga versiju. tas bija ļoti produktīvi un sanāca tīri izskatīgi, kaut gan tās skrūves, lai gan dārgā gala, bija grūti ieurbt metālā. procesa vidū pie mums piebrauca Gunča un teica, ka ir no pretējās mājas aiz pļavas, ka viņam nupat mēģināja nozagt mašīnu (bet tajā nav bijis benzīna) un zaglis skrien uz mūsu pusi. tad es gāju uz to pusi ar milzu urbi, krusttēvs gāja pa apkārtceļu uz grāvi ar cirvīti rokās. mincīši rēja. zaglis gan droši vien bija vai nu aizskrējis, vai nu devās šosejas virzienā pa dubļaino grāvi. noķerts netika. tomēr pa dubļiem aizgāju pie sava mīļākā zirga, kurš tēlo suni. viņš vienīgais no zirgiem komunicē ar kaimiņu suni (bet nekomunicē ar apkārtesošajiem zirgiem), un, kad ir mājiņā, izguļas tā kā suns. šo to no materiāliem nesu arī dziļāk mežā uz īpašo slēptuvi / rezervuāriem. pa ceļam laikam pie manis atkal bija pamanījusies iekļūt ērce, ko nesen pamanīju uz kājas, bet nebija vēl piesūkusies. novietoju to uz skrūvgrieža un demonstratīvi piešķīlu tai uguni. tā uzreiz nomira, pēc tam to sadalīju gabalos un izmetu. link post comment

pārdošana [Sep. 14th, 2013|03:37 pm] [Tags | cilvēki, darbs, kapitāls, nauda, nav laika refleksijai, pārdošana ] [ music | Beck - Black Tambourine ] vakar pārdevu televizoru, visādas lielās austiņas, daudz runāju angliski, mēģināju krieviski, pārdevu spoguļkameru vienam krievu vīrietim, kam vajadzēja, lai filmē viņa koncertu jau nākamnedēļ. izstāstīju, ka mazo kameru nav pārāk liela jēga pirkt, iepazīstīnāju ar spogulenes funukcijām un to, ka arī ar to var normāli filmēt. jocīgākais par dažādiem pirkumiem ir tad, kad kāds pēc 5 minūtēm nopērk kaut ko par vairākiem tūkstošiem, 'ņemu'. bija ienākumu diena. interesantākais tēls no klientiem bija vecs vecītis, kas vēlējās nopirkt audiokasetes, lai varētu ierakstīt LR3 raidījumus. stāstīju viņam, ka šeit tādu nebūs un stāstīju par Centrāltirgu, Latgalīti, ss.lv (to gan viņš nelieto, jo tur jau vajag to kompjūteru, tur varbūt dēls). onkulītis bija ļoti lādzīgs, knapi staigāja. audiokasetes gan man jau ir prasītas veselas 3 reizes. tad vēl bija interesants pensionāru pāris, kuri pirka fotopapīru pirms ceļojuma uz Igauniju, un man bija nojūgusies sistēma, tāpēc viņiem bija ļoti ilgi jāstāv un jāgaida. vispār jau it kā normāli. bet ļoti jocīgi. saspringti darbs, studijas + mēģinājumi darīt ko citu, + vērst kaut ko par labu. nav laika refleksijai, pie tā es galīgi neesmu pieradis. link 7 comments|post comment

zvanītāji [Apr. 24th, 2013|11:47 am] [Tags | bibliotēka, darbs, prank, zvanītāji ] vakar, kamēr es sēdēju un rakstīju, man sāka zvanīt kaut kāds āksts, latviski ar krievu akcentu, teica, ka esot Nikolajs. visu laiku teica, ka grib no manis nopirkt riteni un prasīja, par cik es viņam to pārdošu. tas bija tā interesanti tādēļ, ka es tik tiešām biju domājis varbūt pārdot vienu no saviem velosipēdiem, bet es nebiju licis nekādu sludinājumu. kad viņš prasīja, par cik es pārdodu, es teicu, ka par 300 ls, viņš teica, ka par piečuku nopirks. vēl sāka teikt, ka esot pārgulējis ar manu māti, un tamlīdzīgas lietas. apkārt ik pa laikam iesmējās kāds no viņa biedriem. man likās, ka šādi zvani bija aktuāli pirms kādiem 10 gadiem? tagad taču ir internets... toties šodien, arī rakstīšanas laikā, man sāk zvanīt kaut kāds nepazīstams numurs. tā kā man varētu potenciāli būt zvani no nezināmiem numuriem, izeju un paceļu, tur galā man sāk ar mūsdienu biznesa supermenam raksturīgo (vajadzīgo) degsmi un optimismu stāstīt par kaut kādu treidu, kaut kādā brīdī aizejot līdz vārdam Forex. teicu, ka man vienkārši nav laika tam, sāku atkal rakstīt. zvana atkal, paceļu, bet biju palicis bibliotēkā, un viņš mani laikam nedzird. zvana trešo reizi, un atkal prasa, vai man ir laiks. saku, ka nē, viņš saka, ka tad iedos informāciju par semināriem. es saku, ka viņš varētu vismaz iemācīties nezvanīt vienam un tam pašam numuram trīs reizes, uz ko viņš atbild, ka ir nobažījies par mani. atbildēju, ka esmu nobažījies par viņu, jo, ja jau viņam ir tāda info kā tikt pie milzu naudas nekavējoties, izmantojot valūtu svārstības, kāpēc jānodarbojas ar šādu tizlu zvanīšanos. ka viņš var sūtīt naudu bērniem Āfrikā, ja vēlas kādam palīdzēt, ar mani pašu vēl nav tik traki. uz to viņš atbildēja - "ziniet, es teikšu tā - lai jums jauka diena!" kopumā - nesaprotu, kāpēc mani traucē visādi lohi tieši tad, kad tiešām esmu uz kaut ko koncentrējies. vai tad tiešām nav ko citu darīt. link post comment

[Jul. 8th, 2011|10:19 pm] [Tags | apšuciems, ceļojums, darbs ] [ music | Isis - Grinning mouths ] šodien biju Apšuciemā, pastrādāju, sadegu. vispār baigi forši darīt fizisku darbu, var mēģināt (ar grūtībām, protams) ne par ko nedomāt. raku nevajadzīgo akmeņgaišzemi (kuru tajā vietā bija sagāzuši celtnieki, tagad pagāja diena, lai likvidētu viņu veikumu) un vedu prom ar ķerru uz lielo zemes kalnu, samainīju pret melnzemi, kuru vedu augšup dobē pa paštaisītām laipām, bēru ārā un līdzināju. darīju to ļoti daudz, dienas laikā apmelnzemots bija diezgan neliels laukumiņš, bet ņemšanās diezgan liela. tas notika blakus skolai, kur bija kaut kāds pensionāru saiets, visu vdienu ar papildus busiem tika vesti iekšā pensionāri, pensionāres vienādās rozā kleitās fočējās pie fasādes, milzīgā skaļumā uz tumbām skanēja latviešu šlāgeru dziesmas, notika teātra uzvedumi un veco sievu dziedājumi (kas, starp citu, bija pat ļoti labi, bija dziesma par mīlestību ar foršiem vārdiem un viņu balsīm bija ļoti dīvains kopskanējums), to visu pa pusei vēroju (viņi bija tieši aiz ierīkojamās dobes sētas) / labi dzirdēju darbošanās laikā. biju spiests braukt uz Rīgu, jo nepaņēmu telti, jo no rīta bija informācija, ka telts ir sagādāta tajā galā, bet informācija bija nepatiesa. rīt gan braukšu un palikšu divas dienas. aiz skolas uzreiz ir jūra, 5 min no mums, vispār tur baigi skaisti, cilvēki arī tādi laimīgi(?) izskatās, es tur neiederētos. link post comment

navigation [ viewing | most recent entries ]